Kontakti

Berģu iela 116,
Rīga, LV - 1024
astmaalergija@inbox.lv

Lapa apskatīta
Šodien: 293
Pavisam: 2136113

ALERĢIJA

Kas ir alerģija

Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, kas rodas organismam izteikti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu vielu, piemēram, ziedputekšņiem, dzīvnieku spalvām vai pārtikas produktiem. Šīs vielas jeb kairinātājus, kas izraisa alerģiskas reakcijas, sauc par alergēniem. Alerģiskas reakcijas ir iemantotas, paredzamas un straujas. Alerģijas izraisītāji parasti ir ikdienā apkārtējā vidē esoši protukti vai vielas, kas nav kaitīgi cilvēkiem, kuri nav jutīgi pret kādu konkrētu vielu vai produktu, taču alerģiskam organismam tie izsauc saasinātu reakciju – piemēram, niezi, iesnas, acu asarošanu, elpošanas traucējumus, asinsrites traucējumus.

Kādēļ imūnsistēma pārmērīgi reaģē, nav pilnībā noskaidrots vēl līdz šai dienai. Lai tiktu galā ar tādiem nelūgtiem un, iespējams, bīstamiem iebrucējiem kā vīrusi un baktērijas, organismam ir dažādas aizsardzības stratēģijas. Viena no tām ir notvert „iebrucēju” (antigēnu), izmantojot antivielas, un padarīt to nekaitīgu. Antivielas ir asins olbaltumi, ko organisms veido tieši atbilstoši konkrētam antigēnam. Pirmā kontakta laikā, līdz antivielu izveidei, vēl nekas nenotiek. „Uzbrucējam un aizstāvim” (imūnsistēmai) vispirms ir jāiepazīstas. Taču, otrreiz kontaktējoties ar alergēnu, imūnsistēma reaģē un parādās sūdzības. Antivielas cirkulē ne tikai asinīs, bet klejo arī audos. Limfātiskajā sistēmā, deguna un mutes gļotādā, elpceļos un zarnās tās sastop citu aizsardzības šūnu veidu – „tuklās” šūnas. Šīs šūnas satur neskaitāmus graudiņus, kuros atrodas mediatori, piemēram, histamīns. Uz šo šūnu virsmas ir antivielu piesaistīšanas vietas - receptori. Uz vienas „tuklās” šūnas pietiek vietas līdz 100 000 antivielu. Antivielai ir Y burta veids – it kā viena kāja un divas rokas. Kāja savienojas ar „tuklo” šūnu, rokas satver un notur iebrucējus (antigēnus). Ja divas antivielas ir saķērušas vienu un to pašu iebrucēju tā, ka tas veido tiltu starp abām antivielām, tad „tuklā” šūna atbrīvo graudiņos esošos mediatorus. Šie mediatori ir ļoti agresīvi. Nokļūstot no „tuklajām” šūnām apkārtējos audos, tie izraisa nelielu iekaisumu. Turklāt paplašinās asinsvadi. Atkarībā no tā, kur process norisinās, rodas dažādas sūdzības: nieze, šķavas, izdalījumi no deguna, graušana acīs, asarošana, ādas reakcijas utt. Alerģiska reakcija var kļūt īpaši bīstama, ja spēcīgi reaģē bronhi vai asinsrite. Bronhu sašaurināšanās izraisa bronhiālai astmai raksturīgu lēkmjveida elpas trūkumu.Asinsrites traucējumi alerģiskas reakcijas gadījumā var attīstīties īsā laika sprīdī. To sauc par dzīvībai bīstamu anafilaktisku šoku. Ir grūti paredzēt, kā alerģija attīstīsies. Dzīves gaitā alerģiskas reakcijas intensitāte var mainīties. Bieži vien, cilvēkam kļūstot vecākam, imūnsistēmas spēja reaģēt mazinās un alerģiskā reakcija kļūst vājāka.Tieši jauniem cilvēkiem alerģija var paplašināties, to var izraisīt vielas, kuras pirms tam cilvēks labi panesis, un simptomi var kļūt pat izteiktāki.Var mainīties arī alerģijas izpausmes veids. 40% slimnieku pēc astoņiem gadiem attīstās siena drudzis tā sauktās alerģijas pakāpes maiņas dēļ. Siena drudža vietā vai papildus tam attīstās alerģiska bronhiālā astma.

                                                                        Alergēnu specifiskā imūnterapija 

       Alergēnu specifiskā imūnterapija ir vienīgais ārstēšanas veids, kas iedarbojas uz alerģijas rašanās cēloņiem. Ar šo metodi var ārstēt alerģisko rinītu un alerģisko astmu, kuras izraisa ziedputekšņi pelējums, mājas putekļu ērcītes u.c.

Imūnterapijas praksē vispirms tiek noteikts, kāds alergēns izraisa alerģiju. Tiek veikti ādas testi, asins analīzes.  Ārstēšanās laikā tiek mainīta organisma imūnsistēmas atbildes reakcija uz kairinātāju. Imūnterapiju  piemēro katram cilvēkam individuāli. 
Ir divi ārstēšanas veidi: zemmēles alergēnu imūnterapija un zemādas alergēnu imūnterapija. Par to vairāk lasiet: