Kontakti

Berģu iela 116,
Rīga, LV - 1024
astmaalergija@inbox.lv

Lapa apskatīta
Šodien: 944
Pavisam: 1912954

Izraisītāji

Organisma imūnsistēma aizsargā organismu, taču pastāv iespēja, ka reakcija uz kādu no kairinātājiem ir saasināta un neatbilstoša, ko cilvēks izjūt kā alerģisku reakciju. Alerģijas izraisītāji atrodas cilvēkam visapkārt. Ikdienas vidē ir ļoti daudz vielu vai produktu, kas var izraisīt alerģiju. Alergēni atrodas gaisā, pārtikā, vielās, ar kurām saskaras āda vai apkārtējās vides piesārņojumā. Tāpat kā alerģiskās reakcijas ir dažādas, arī to izraisītāji dažādiem cilvēkiem var atšķirties.


Visbiežāk alerģiju izraisa:
•    Ziedputekšņi. Alerģiju izraisa galvenokārt tie ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš. Augi šādus ziedputekšņus izdala lielā daudzumā. Viena rudzu vārpa var izdalīt vairāk nekā 4 miljonus ziedputekšņu. Ja ir labvēlīgi vēja apstākļi, ziedputekšņi izplatās līdz 400 km tālu. Īpaši bieži alerģiju izraisa bērzu, alkšņu, lazdu un zāles ziedputekšņi. Ja ziema ir bijusi silta, ziedputekšņi lido jau no februāra. Dažādiem ziedputekšņiem ir sava raksturīgā lidojuma sezona. Pie agrīni ziedošajiem pieder krūmi un koki, piemēram, lazda un alksnis. Zāle un labība zied pārsvarā no maija līdz jūlijam. Piemēram, nātre un ceļmallapa zied no maija līdz augustam. Augu ziedēšanas laiks ir atkarīgs no laika apstākļiem, tadēļ alerģiskie simptomi katru gadu var parādīties nedaudz atšķirīgā laikā. Arī klimata ziņā atšķirīgos apgabalos ziedputekšņu lidošanas laiks ir atšķirīgs.

•    Dzīvnieku izcelsmes alergēni.Visbiežāk dzīvnieku spalvas izraisa alerģiskas reakcijas, taču ne tikai. Organisma imūnsistēmu līdz alerģiskai reakcija var novest arī vielas, kas pielipušas spalvām: dzīvnieka siekalas, sviedri, tauki un urīns. Ar spalvu palīdzību tās izplatās gaisā. Ļoti bieži alerģiju izraisa kaķu un suņu spalvas, kas ir ļoti agresīvi alergēni.

•    Istabas putekļi, mājas ērcītes . Mikroskopiski mazajām ērcītēm ( 0,1- 0,5 mm) patīk mitrums un siltums. Vislabāk viņām klājas no maija līdz oktobrim. Šajā laikā tās intensīvi vairojas. Ērcītes pārtiek no ādas zvīņām, pelējuma sēnītēm, blaugznām un matiem. Tādēļ ērcītes visbiežāk dzīvo gultās (gultasveļā, matračos), jo tur ir bagātīgs uzturs.1-2 grami ādas zvīņu, ko cilvēks dienā zaudē, baro 1,5 miljonus mājas putekļu ērcīšu veselu dienu. Tā 1 grams putekļu no matrača var saturēt 2000 - 15000 ērcīšu. Ērcītēm patīk arī lietas, kurās uzkrājas putekļi, piemēram, aizkari, paklāji, mīkstās mēbeles, plīša rotaļlietas, vaļēji plaukti u.c. Problēmas rada ērcīšu izkārnījumi – tie izžūst un saistās ar mājas putekļiem.To ieelpošana izraisa tipiskus simptomus. Ziemā, kad apkures dēļ gaiss telpās kļūst sausāks, ērcīšu skaits samazinās. Taču arī tad cilvēks nav pasargāts no simptomiem – putekļi izžūst un tajos esošie ērcīšu izkārnījumi izdala savus alergēnus.

•    Pelējuma sēņu sporas. Sporas ir sēņu vairošanās forma. Sēnes alerģijas simptomus var izraisīt gan telpās, gan arī brīvā dabā. Vairums sēņu vislabāk aug mitros un relatīvi siltos (20 ? – 25 ? C) apstākļos. Telpās sporas parasti rodas no mitrām sienām, uz kurām ir savairojušās sēnes, vai no slikti koptiem gaisa mitrinātājiem, kuros vairojas sēnes. Arī veci porainās gumijas matrači, telpaugi vai atkritumu spaiņi ir bagātīgi pelējuma sēņu sporu avoti. Tādi simptomi kā iesnas (rinīts) vai bronhiālā astma raksturīgi visu gadu.Taču arī brīvā dabā gaisā var būt sēņu sporas. Sporas galvenokārt izdalās no sēņu nomāktiem augiem (piemēram, labības). Raksturīgākais sporu izplatīšanās laiks ir no maija līdz augustam. Šajā laikā rodas siena drudzim līdzīgi simptomi. Tāpat ir iespējama bronhiālā astma. Bieži šī alerģija skar noteiktu profesiju cilvēkus, piemēram, lauksaimniekus vai dārzniekus.

•    Kukaiņu inde.  Tas, ka pēc bites vai lapsenes dzēliena rodas sāpes, nieze un dedzināšana, ir normāli arī cilvēkiem, kuriem nav raksturīgas alerģiskas reakcija. Iemesls: dzeļot kukaiņi izdala dažādu vielu maisījumu, kas bojā audus. Alerģiskās reakcijas pret kukaiņu indēm var būt ļoti stipras un izraisīt elpas trūkumu, asinsrites traucējumus un bezsamaņu. Tā sauktais anafilaktiskais šoks ir dzīvībai bīstams un retos gadījumos var beigties ar nāvi. Tādēļ, ja ir zināma alerģija pret kukaiņu indi, ieteicams veikt hiposensibilizaciju ar kukaiņu indes vakcīnu. Šīs ārstēšanas metodes veiksmīgs rezultāts iespējams vairāk nekā 90% gadījumu.

•    Pārtikas produkti. Alerģiju pret pārtikas produktiem bieži vien atklāj pēc ilgāka laika. Svarīgi ir atšķirt alerģiju no nepanesības. Alerģijas iemesls ir imūnsistēmas palielināta jutība, tā noris ar antivielu veidošanos. Nepanesībai gan ir līdzīgi simptomi, taču tā neizraisa imūnsistēmas reakciju. Nepanesības iemesls var būt, piemēram, enzīmu trūkums, kā piena cukura (laktozes) nepanesības gadījumā. Alerģiju bieži izraisa šādi pārtikas produkti: piens, olas (visvairāk olas baltums), zivis, vēžveidīgie (moluski, garneles, vēži), gaļa, pākšaugi (zemesrieksti, soja, zirņi, pupiņas), nerafinēta eļļa, graudaugi (baltie kviešu milti, kukurūza, auzu pārslas, prosa, rudzi, mieži, griķi), citi kultūraugi (selerijas, pētersiļi, burkāni, tomāti, kāposti, kartupeļi), kafija, augļi un ogas (āboli, persiki, lazdu rieksti, bumbieri, aprikozes, plūmes, ķirši, avenes, zemenes, cidonijas), garšvielas, konservēti un marinēti produkti, alkohols. Alerģiju izraisa arī pārtikas produktos lietotie konservanti un krāsvielas, piemēram:
o    Konservanti - E – 220 – 227, E – 210 – 219, E – 249 – 252
o    Antioksidanti - E -321
o    Krāsvielas - E – 102, E – 122, E – 123, E – 124, E – 127, E – 151
o    Aromatizētāji - B – 550 - 553
Vairāk informācijas lasiet:  www.evielas.lv
•    Krustotā alerģija. Cilvēkam, kam ir alerģija pret ziedputekšņiem, problēmas var radīt arī atsevišķi pārtikas produkti. Tie var izrasīt ne tikai mutes gļotādas niezi, pietūkumu un čūlas, bet arī iesnas, acs gļotādas iekaisumu, bronhiālo astmu un ādas reakcijas (nātreni). Gremošanas trakts parasti nereaģē, tā reakcijas konstatētas tikai izņēmuma gadījumos. Krustoto alerģiju iemesls ir plaši sazarotā augu savstarpējā „radniecība”. Tādēļ alergēni ir līdzīgi. Imūnsistēma reaģē ne tikai uz ziedputekšņiem, bet līdzības dēļ arī uz konkrētām pārtikas produktu sastāvdaļām, piemēram, augļiem, riekstiem vai garšvielām. Kādus pārtikas produktus cilvēks nepanes, ir atkarīgs no tā, pret kuru ziedputekšņu veidu cilvēkam ir alerģija. 

Ir alerģija pret...

Iespējamā krustotā alerģija pret...

Bērza, alkšņa, lazdas ziedputekšņiem

Riekstiem, kauleņaugļiem un sēkleņaugļiem, kivi, selerijām, burkāniem, kartupeļiem (neapstrādātiem)

Bērza ziedputekšņiem

Neapstrādātām selerijām

Vībotnes ziedputekšņiem

Kāpostiem un garšvielām, vārītām selerijām, mango

Zāļu un labības ziedputekšņiem

Miltiem, klijām, tomātiem, pākšaugiem

 

 

•    Ultravioletais starojums (alerģija pret sauli). Alerģiju pret sauli jeb polimorfo gaismas dermatozi galvenokārt izraisa garo viļņu ultravioletie A stari. Reakcija parādās novēloti. Otrajā vai trešajā dienā pēc sauļošanās sākas stipra nieze. Uz sejas un dekoltē rajonā, uz rokām, retāk uz plaukstu virspuses un augšstilbiem āda kļūst sārta, veidojas čulgas vai mezgliņi. Alerģija pret sauli parasti parādās, sākoties siltajam gadalaikam, kad āda vēl nav pieradusi pie saules. Biežāk slimo 16-60 gadus vecas sievietes. Tā iemesls vēl nav zināms. Labākais ieteikums: izvairīties no saules. Cilvēkam, kurš zina, ka viņam ir alerģija pret sauli, savlaicīgi pirms saulainā gadalaika iestāšanās, kā arī pirms došanās atvaļinājumā uz saulainiem apgabaliem jākonsultējas ar alergologu.

•    Zāles (medikamenti). Pret vienu ārstniecības līdzekli alerģiskās reakcijas rodas relatīvi reti. Pret lielāko medikamentu daļu alerģija var būt tikai vienam no 10 000, maksimāli vienam no 100 lietotāju. Dažiem medikamentiem risks ir augstāks. Pie tiem pieder medikamenti, kas satur svešas olbaltumvielas, piemēram, vakcīnas un enzīmi. Salīdzinot ar citām zālēm, alerģiju biežāk var izraisīt arī antibiotikas vai pretiekaisuma līdzekļi. Tomēr alerģiskā reakcija nav vienmēr saistīta tieši ar aktīvo vielu. To var izraisīt arī ražošanai nepieciešamās palīgvielas. Iespējamo alerģisko reakciju spektrs vienam preparātam ir liels – sākot ar ādas reakcijām un elpas trūkuma līdz pat anafilaktiskajam šokam. No alerģiskās reakcijas atkārtotas rašanās var izvairīties, nelietojot šo reakciju izraisošo vielu. Cilvēkam, kas zina, ka viņš alerģiski reaģē pret noteiktām zālēm vai to palīgvielām, jāizveido alerģijas pase, un tā vienmēr jāņem līdzi, ejot pie ārsta.