Būvmateriāli, sadzīves priekšmeti.

Kaitīgās vielas būvmateriālos

Būvmateriālu veikalos var atrast visu nepieciešamo, lai skaisti sakārtotu savu dzīves vidi. Diemžēl krāsās un lakās, grīdas segumos, tapetēs, kokmateriālos slēpjas simtiem bīstamu ķīmisku vielu.
Likumdošana neierobežo šo precu tirgošanu. Tomēr mums ir iespējams izvēlēties veselībai draudzīgus materiālus.
Viens no paņēmieniem, kā izvairīties no toksiskām vielām, ir noskaidrot produkta sastāvu, izpētot tā anotāciju. Ja konkrētajam materiālam alternatīvas nav, stingri jāievēro drošības noteikumi.

Apdares mateiāli
Daži no tiem satur indīgas vielas.

Polivinilhlorīds – toksiska, kancorgēna viela, kas bojā hormonu sistēmu. Tā ietilpst tapetēs, vannas aizkaros, kanalizācijas caurulēs, iepakojumā u.c.
Koksnes apstrādes līdzekļi, kas aizsargā pret puvi un kaitēkļiem, lielākoties ir ļoti toksiski. Tie nav vajadzīgi, ja telpā nav paaugstināts mitrums.
Krāsas un lakas, to noņēmēji, otu tīrītāji un citi šāda veida līdzekļi parasti satur spēcīgus toksiskus šķīdinātājus, kas kairina elpceļus. Veikalos šiem produktiem var sameklēt arī aizstājējus.
Kokmateriālus, kas impregnēti ar arsēnu, nedrīkst dedzināt, jo tad pastiprināti izdalās šī viela.
Stikloplasta sveķi ir toksiski, putekļi – spēcīgi kairinātāji.
Kokšķiedru plāksnes ražo no skaidām, nomaļiem, atgriezumiem, malkas, pievienojot dažādus sintētiskos sveķus un citas piedevas. Piemēram, MDF plātnes izmanto sienām, grīdām, griestiem. No tām izgatavo parketu, grīdas līstes, mēbeles. Šīs plātnes uzskata par vienu no galvenajiem iekštelpu gaisa piesārņotājiem, jo tās satur formaldehīdu. Tas var izdalīties no šīm plātnēm visa to mūža garumā.
Krāsas un lakas
Krāsas, ko klājam uz sienām un grīdas, sastāv no vielām, kuras var atstāt graujošu iespaidu uz vidi un veselību. Lielāko kaitējumu veselībai nodara krāsu sastāvā ietilpstošie gaistošie organiskie savienojumi. Tie rada pastāvīgu iekštelpu gaisa piesārņojumu.
Lielākā daļa krāsu, kam kā šķīdinātājs pievienots, piemēram, benzīns, formaldehīds, petroleja, amonjaks, ksilols, izdala toksiskas un kancorgēnas vielas. Tās var veicināt astmas attīstību, izraisīt deguna, ādas un acu kairinājumu, elpceļu problēmas, arī nieru un aknu slimības. Tāpēc nav ieteicams uzturēties tikko krāsotās telpās. Pēc iespējas ātrāk tās jāizvēdina.
Lateksa krāsas satur mazāk indīgo vielu nekā eļļas krāsas. Ūdens emulsijā, alkīda bāzes krāsās vai linsēklu eļļas krāsās par šķīdinātājiemizmanto ūdeni, spirtu, citroneļļu vai citus organiskos šķīdinātājus, kas neizdala toksiskas vielas.

Grīdas segumi
Vinila grīdas var būt gatavotas no PVC, kurš satur ftalātus. Tie ir ķīmiski savienojumi, kurus plaši celtniecības materiālos, medicīnas iekārtās, apģērbā, kosmētikā un citur. Ftalāti rada traucējumus reproduktīvai sistēmai, palielina risku saslimt ar alerģijām un astmu.
Vinila grīdas materiāli satur arī tributilalvu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz imūnsistēmu un dzīvo organismu ģenētisko materiālu. Tādēļ vēlams izvairīties no vinila grīdas segumiem.
Vēlams grīdas krājumu veidot no dabiskiem materiāliem – koka, kokosa šķiedras, džutas, sizala, dabiskā linoleja.

PADOMI

Neizmantojiet svinu un toksiskas vielas saturošas krāsvielas.
Ieteicams izmantot bioloģiskās vai dabiskās krāsas, kas gatavotas no augu eļļām, lateksa vai uz ūdens bāzes.
("Praktiskais Latvietis", 2006. septembris)

Gaistošie organiskie savienojumi
Tā sauktās nespecifiskās indes, ko pārsvarā uzņemam elpojot un caur ādu, pirmkārt bojā aknas. Daudz gaistošo organisko savienojumu ir sintētiskajos paklājos. Daži no tiem var izraisīt vēzi un plaušu slimības. Gaistošus organiskus savienojumus satur arī dažādas krāsas, kas veidotas uz sintētisko šķīdinātāju bāzes, kā arī lakas un līmes. Tie ir vieni no galvenajiem iekštelpu piesārņotājiem, kas kaitīgās vielas izdala daudzu gadu garumā.
Tāpēc būtiski telpas regulāri vēdināt. Labāk izvēlēties krāsas uz ūdens bāzes, kā arī materiālus, kas ražoti no dabiskām izejvielām.

Bromētie liesmu novērsēji

Šīs vielas, kas tiek izmantotas, lai novērstu mēbeļu, elektropreču, apģērba un citu izstrādājumu aizdegšanos, nesmaržo, nerada krāsu, tāpēc patērētājs tās nevar atpazīt. Bromu saturošas vielas var izdalīties no tādām plaši lietotām precēm, kā televizors, dators, dīvāns, krēsli un putekļu veidā cirkulēt pa māju.
Nokļūstot cilvēka organismā, (piemēram, elpojot) tās bojā hormonālo sistēmu, kā arī var izsaukt audzēju un mutāciju rašanos.
Lai to novērstu vai vismaz aizkavētu, svarīgi regulāri mājokli tīrīt. Datoriem ar eko marķējumu TCO ir samazināts liesmu novērsēju daudzums.

Publikācija no laikraksta „Diena” 26.05.2006.

Marķējums uz ķīmiskām precēm

Lai neradītu draudus veselībai, ir jāpievērš uzmanība produkta marķējumam.

Marķējumā esošā informācija

Atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām (skatīt papildus informāciju Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumos Nr.107 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība") uz katra ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta iepakojuma nepieciešama etiķete ar šādu informāciju latviešu valodā:

1. ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta nosaukums;
2. ķīmiskā produkta sastāvā esošo bīstamo ķīmisko vielu nosaukumi;
3. Latvijā reģistrēta ražotāja, importētāja vai piegādātāja nosaukums, adrese un tālruņa numurs;
4. ķīmiskās vielas iedarbības raksturojums, kas sniedz informāciju par ķīmiskās vielas iedarbību;drošības prasību apzīmējumi, kas jāņem vērā; izmantojot ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu;
5. drošības prasību apzīmējumi, kas jāņem vērā, izmantojot ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu;
6. bīstamības simbols (simboli) un bīstamības paskaidrojums;
7. mazumtirdzniecībai paredzēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu masa vai tilpums iepakojuma vienībā;
8. uz ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu etiķetes nedrīkst būt norādes, ka attiecīgā ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts nerada nekādus draudus cilvēkiem vai videi (piem., "nav bīstams", "nav kaitīgs", "marķējums nav nepieciešams", "pārbaudīts", "apstiprināts").

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klases un to apzīmējumi

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klase	Apzī-mējums (ar burtu)	Bīstamības paskai-drojums	Bīstamības simbols
Bīstams fizikāli ķīmisko īpašību dēļ
Sprādzienbīstamas	E	Sprādzien- bīstams	Eksplodējoša bumba
Spēcīgi oksidētāji	O	Spēcīgs oksidētājs	Degošs aplis
Īpaši viegli uzliesmojošas	F+	Īpaši viegli uzliesmojošs	Liesma
Viegli uzliesmojošas	F	Viegli uzliesmojošs	Liesma
Bīstams veselībai
Ļoti toksiskas	T+	Ļoti toksisks	Miroņgalva
Toksiskas	T	Toksisks	Miroņgalva
Kaitīgas	Xn	Kaitīgs	Sv. Andreja krusts
Kodīgas (ādas apdegumi)	C	Kodīgs	Korozijas simbols
Kairinošas (ādas iekaisumi, redzes traucējumi, elpošanas ceļu iekaisumi)	Xi	Kairinošs	Sv. Andreja krusts
Sensibilizējošas (alerģiju izraisošas vielas)	Xi, Xn	Kaitīgs, kairinošs	Sv. Andreja krusts
Kancerogēnas (vēzi izraisošas) 1. un 2. kategorija 3. kategorija	T, Xn	Toksisks Kaitīgs	Miroņgalva Sv. Andreja krusts
Mutagēnas (izmaiņas ģenētiskajā materiālā, kas ir pārmantojami) 1. un 2. kategorija 3. kategorija	T, Xn	Toksisks Kaitīgs	Miroņgalva Sv. Andreja krusts
Reproduktīvajai sistēmai toksiskas (kaitējums vairošanās sistēmai un bīstamas auglim) 1. un 2. kategorija 3. kategorija	T, Xn	Toksisks Kaitīgs	Miroņgalva Sv. Andreja krusts
Bīstams videi
Videi bīstamas	N	Videi bīstams	mirstošs koks un beigta zivs