Žurnāla „Veselība” aprīļa numura tēma - ASTMA

To katrs zina – lai laulībā sadzīvotu kā roka ar cimdiņu, jāpacenšas abiem. Tomēr, ja par dzīvesbiedru pieteikusies hroniskā slimība astma, tad cilvēkam ar stingru roku pašam šis cimdiņš cieši jāsatur, jāpaliek astma zem tupeles, jo tikai tā šī kopdzīve var sanākt laba. Tātad jāmācās pareizi lietot ārsta ieteikto terapiju un neatcelt to uz savu galvu brīžos, kad kļūst labāk. Tad arī astma nekad neliks kāju priekšā.

 

Astma nebūt nav slimība, ar ko saslimst tikai bērni. Šī ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām, kas var sākties jebkurā vecumā, kad elpceļu gļotādā veidojas iekaisums, attīstās tūska, sašaurinās bronhi. Kādam astma uzreiz sākas smagi, citam savā ziņā paveicas, ka astma izpaužas viegli un tā tas paliek visu mūžu, bet vēl kādam slimība progresē no vieglākas uz smagu. Lielā mērā saslimšanu nosaka ģenētiskā nosliece, bet arī vides faktori spēlē savu lomu. Pieaugušā vecumā biežāk sākas tā saucamā nealerģiskā astma, ko agrāk dēvēja par endogēno astmu, kas parasti attīstās pēc kādas pārslimotas vīrusa infekcijas, pneimonijas. Citreiz kaitīgu darba apstākļu dēļ piesārņotā vidē cilvēku ar gadiem piemeklē tā dēvētā arodastma, bet bērnībā parasti sākas alerģiskā astma, kuru izraisa alergēni – putekļi, ziedputekšņi mājdzīvnieki un pelējums.
Tomēr, no vienas puses, mūsdienās astmas pacientam vairs nebūtu, par ko

sūdzēties. Ir pieejama gana laba terapija, zāles 75% apmērā kompensē valsts, un jau vairākus gadus pie pilnībā apmaksātas terapijas tiek pat tie, kuri ar astmu slimo ļoti smagi un kuriem līdz šim parastā terapija ar bronhu paplašinātājiem un glikokortikoīdiem inhalācijās nedeva vēlamo efektu. Tomēr ir daži aspekti, ar kuru ievērošanu nesokas tik vienkārši, tāpēc līdzāspastāvēšana savai hroniskajai slimībai reizēm šķiet kā cīņa ar vējdzirnavām.

 

 Vairāk uzziniet jaunajā numurā!