Katrs trešais diendienā sadzīvo ar klepu

Trīs mēnešu garumā Latvijas Astmas un alerģijas biedrība sadarbībā ar www.nehormonals.lv veica interneta aptauju par to, cik bieži cilvēki mēdz slimot ar klepu, kādā veidā notiek cīņa ar to, cik daudz ir tādu, kuriem nākas sadzīvot ar astmu un kādas ir vispārējās asociācijas, izdzirdot astmas nosaukumu. Kopumā savu ieguldījumu deva 822 cilvēki (185 vīrieši un 637 sievietes), ar aptaujas starpniecību daloties savā pieredzē un izjūtās.

Par klepu

Izrādās, trešā daļa respondentu diendienā sadzīvo ar nelielu klepu. No visiem aptaujas dalībniekiem gandrīz puse (45,1%) ārstēšanās procesu organizē paši, nedodoties pie ārsta. Vairumā gadījumu tie ir vīrieši, jo viņi ne tikai biežāk paši ārstējas, bet arī mēdz klepum nepievērst uzmanību tik daudz kā sievietes. 37,8% sieviešu dodas pie ārsta, ja ir parādījies klepus. Tomēr kopumā piektā daļa aptaujāto (20,4%) vispār klepu neārstē, lielāko īpatsvaru veidojot stiprā dzimuma pārstāvjiem.

Meklējot atbildi uz jautājumu „kā klepus tiek uzveikts”, gandrīz puse aptaujāto (47,6%) atzina, ka cīņā ar klepu kā palīgus izvēlas dabas līdzekļus, noder arī klepus sīrupi (tos izvēlas 16,9% aptaujāto). Tie aptaujas dalībnieki, kuri mēdz doties pie ārsta, lai uzzinātu, kā cīnīties ar klepu, atzina, ka 36,7% gadījumos ārsts ir izrakstījis nehormonālus medikamentus.

Par astmu

72,5% aptaujāto ir astmas slimnieki. 38,4% no tiem astma tikusi konstatēta jau bērnībā, bet gandrīz trešdaļai tā tikusi diagnosticēta pēc 30 gadu sasniegšanas. Ar astmu jau bērnībā saskārušies puses aptaujāto vīriešu un trešdaļa sieviešu, un tieši sievietes ir tās, kurām astma konstatēta, jau esot vecākām, parasti pēc 20 gadu sasniegšanas. Lielākoties astmas lēkmes aptaujas dalībnieki piedzīvo dažas reizes gadā (tā atzinusi vairāk kā trešā daļa respondentu), bet 22,5% astmas slimnieku ar lēkmēm saskaras pat retāk. Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka lēkmju biežums pieaug, cilvēkam kļūstot vecākam, - no dažām reizēm gadā līdz pat vairākām reizēm nedēļā. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto astmas pacientu lēkmes piedzīvo no vairākām reizēm mēnesī līdz vairākām reizēm nedēļā. Galvenokārt tie ir cilvēki, kuri ir 30-50 gadus veci.

Pēc aptaujāto vīriešu domām, astmu var ārstēt, par to ir pārliecināti 43,9% vīriešu, turklāt gandrīz ceturtā daļa vīriešu norāda – ar astmu ir iespējams sadzīvot. Lai gan 17,8% sieviešu astmu uztver kā traucēkli pilnvērtīgas dzīves ikdienā, tomēr gandrīz puse aptaujāto sieviešu ir vienisprātis ar vīriešiem – ar astmu var sadzīvot.

Astmas spēkos ir ietekmēt vairākas ikdienišķas nodarbes. Šīs aptaujas ietvaros tika jautāts par kāpšanu 5. stāvā. Tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa astmas slimnieku var uzkāpt ēkas 5. stāvā bez elpas trūkuma, tie pārsvarā ir cilvēki, kas vēl nav pārkāpuši 30 gadu slieksni. Pieaugot cilvēka vecumam, pieaug to astmas slimnieku īpatsvars, kuri nav spējīgi brīvi un bez elpas trūkuma pieveikt daudzos pakāpienus. 75,3% astmas pacientu, kas sasnieguši 51 gada vecumu, nevar uzkāpt 5. stāvā, lai pēc tam būtu saglabājusies laba pašsajūta.

Aptaujāto vidū netrūkst cilvēku, kuri ir pārliecināti, ka ar astmu ikdienas dzīvē ir iespējams sadzīvot. Viens no sadzīvošanas posmiem ir medikamentu lietošana. Kamēr 43,8% aptaujāto astmas slimnieku tos lieto ikdienā, trešā daļa tiem ķeras klāt vien tajos brīžos, kad ir jāuzveic astmas lēkme. Tieši Rīgas un Rīgas apkaimes iedzīvotāji ir tie, kuri izvēlas medikamentus lietot nevis ikdienā, bet lēkmju brīžos. Nav iespējams pateikt, kurš medikaments ir vislabākais, tomēr ar aptaujas starpniecību ir izdevies noskaidrot, ka 23,2% aptaujāto lieto inhalatoru-disku ar lillā vāciņu, bet 21,6% aptaujāto astmas pacientu lieto inhalatoru ar zilo vāciņu.

Līdzīgi kā klepus gadījumā, kad sievietes pievērš lielāku uzmanību klepum, arī astmas gadījumā sievietes daudz biežāk nekā vīrieši par astmas izraisītajām veselības problēmām konsultējas ar ārstu. Palielinot vecumam, pieaug to cilvēku skaits, kuri šīs veselības problēmas pārrunā ar ārstu. Gandrīz puse aptaujāto astmas slimnieku par astmu konsultētas ar pulmonologu vai alergologu. Rīgas apkaimes iedzīvotāji atbildes uz saviem jautājumiem un padomus meklē pie pulmonologa vai alergologa, bet citur Latvijā dzīvojošie vēršas pie saviem ģimenes ārstiem.

Nehormonāla ārstēšana

21,6% aptaujāto astmas slimnieku ārsts ir darījis zināmu, ka ir iespējams ar astmu cīnīties, lietojot nehormonālus pretiekaisuma medikamentus. Galvenokārt tie ir jaunieši, vīrieši un ārpus Rīgas apkaimes dzīvojošie. Rīgā un tās apkaimē tikai 17,2% astmas pacientu ārsti ir skaidrojuši nehormonālo medikamentu izmantošanu ārstēšana, turpretī citviet Latvijā šādu informāciju no sava ārsta ir saņēmuši 25,3% aptaujāto astmas pacientu.

www.nehormonals.lv ir portāls par astmas ārstēšanu, un tas saka lielu paldies visiem tiem, kuri veltīja savu laiku, lai dalītos savā pieredzē un palīdzētu saprast, cik aktuāli šobrīd ir runāt par astmu!