Putekšņu alerģija vairāk ir pilsētnieku slimība.

Apmēram 25-40% Eiropas pilsētnieku sirgst ar putekšņu alerģiju. Tā pilsētnieku slimība, jo lielāka urbanizācija, jo vairāk cilvēku dzīvo pilsētas, jo vairāk sirgst ar polinozi. Latvijā labākā stāvoklī, jo nav tik izteikta rūpniecība, piesārņots gaiss, jo šī alerģija ir cieši saistīta ar gaisa piesārņojumu un putekšņu un cilvēku imūnsistēmas mijiedarbību, skaidro raidījuma Kā labāk dzīvot viešņas.

Kā nepasliktināt savu dzīves kvalitāti polinozes laikā, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra ārste alergoloģe Signe Puriņa un alergoloģe Dace Kārkliņa.

Alerģija izpaužas dažādi

• Var sākties acu graušana, niezēšana, asarošana.
• Arī aizlikts deguns var būt un šķaudīšana.
• Var sākties klepus, var paasināties astmas simptomi.

Ir arī dažādi profilaktiskie pasākumi, ko var ievērot, lai justos labāk

• Piemēram, valkāt lielas brilles, lai pasargātu acis;
• vai degunā iepilināt jūras ūdeni;
• var arī uzlikt vienreizējo medicīnas masku;
• pārnākot mājas, var ieiet duša un mainīt drēbes.
• nenēsāt garus plandošus matus, lai putekšņiem nebūtu kur ieķerties;
• vēl iesaka nežāvēt veļu ārā, lai tā nepiesūcas ar putekšņiem.

Šobrīd gaisā visvairāk ir papeļu putekšņi. Latvijā ir ne tikai pavasara putekšņu alerģija, kas aktuāla laikā, kad zied alkšņi, bērzi un papeles, bet arī ir nākamais vilnis, kas saistās ar laiku, kad zied graudzāles, un vēl trešais, kad zied nezāles.

Par jaunākajiem pētījumiem aerobioloģijā Latvijā klausies arī raidījumā Zināmais nezināmajā: 

Klausīties