Alerģiskās iesnas (rinīts)

Saslimstība ar alerģisko rinītu pasaulē joprojām pieaug. Vidēji astoņi no desmit pacientiem ar alerģisko rinītu saslimst līdz 25 gadu vecumam. Ievērojama loma ir iedzimtībai. Zēni ar alerģisko rinītu saslimst agrīnākā dzīves posmā, savukārt meitenes – pusaudža gados. Liela nozīme ir tam, vai bērnam bijusi saskare ar alergēniem  jau pirmajos dzīvības mēnešos. Alerģiskais rinīts nav īslaicīga un “nenopietna” slimība, tā ir slimība, pret kuru jāattiecas nopietni un kas ir jāārstē.

Diemžēl nepietiekami ārstēts alerģiskais rinīts var izraisīt dažādas komplikācijas – bērniem tas var būt vidusauss iekaisums, pieaugušajiem – deguna blakusdobumu iekaisums un polipu rašanās. Turklāt ir klīniski pierādīts, ka alerģiskais rinīts var būtiski pasliktināt dzirdi, savukārt regulāri deguna blakusdobuma iekaisumi var veicināt saslimstību ar astmu.

Alerģiskās iesnas diagnosticē, pamatojoties uz raksturīgajām sūdzībām un slimības izpausmēm, kas vērojamas apskates laikā. Ārsts var veikt arī ādas alerģijas testus. Atsevišķos gadījumos, lai precizētu diagnozi, var būt nepieciešama rentgenoloģiska deguna blakusdobumu izmeklēšana vai datortomogrāfija.

Alerģiskā rinīta ārstēšana jāsāk ar  izvairīšanos no alergēna.
Pēc ārsta ieteikuma jālieto medikamenti. Alerģisko iesnu efektīva ārstēšana ir īpaši svarīga, ja šī slimība kombinējas ar astmu, jo bez adekvātas terapijas alerģiskās iesnas var ievērojami pasliktināt bronhiālās astmas norisi un palielināt vajadzību pēc astmas medikamentiem. Neārstētas alerģiskās iesnas var veicināt astmas attīstību.

Iesakām veikt nelielu testu, lai uzzinātu, vai iesnas varētu būt alerģiskas. http://www.elpobrivi.lv/?page_id=68
Aizpildīto testu parādiet savam ārstam.