Diagnostika

Alerģisku slimību diagnostikai pielietošādas metodes:
•    rūpīga anamnēzes savākšana, t.i. slimnieku iztaujāšana par slimību, dzīves apstākļiem u.c.;
•    alerģiskie testi.
    Ādas testi rāda, vai organisms pret iespējamo alergēnu reaģē vai nereaģē. Testu princips ir radīt ādas un alergēna kontaktu. Pēc 15-20 minūtēm novērtē ādas reakciju (apsārtums, čulgu veidošanās).
    Ja jūs lietojat pretalerģijas zāles, pirms ādas testa veikšanas to lietošana savlaicīgi jāpārtrauc, citādi testa rezultāti nebūs ticami. Konsultējieties ar ārstu, kurš veiks ādas testu!
Dūriena tests: uzpilina testa šķīdumus ar dažādiem alergēniem, pēc tam ādā zem piliena viegli iedur.
Skarifikācijas tests: ādā vispirms viegli iegriež, pēc tam uzpilina alergēnu.
Intrakutānais tests: alergēnu injicē tieši ādā.
Ierīvēšanas tests: tests pārtikas produktu alerģijām. Aizdomīgo pārtikas produktu ar spiedienu ierīvē ādā.
Aplikācijas tests: tests kontaktalerģijām. Plāksteri ar dažādām aizdomīgām vielām uzlīmē uz ādas un tur atstāj. Reakciju vērtē pēc 48 un 72 stundām. Kontaktalerģija pieder pie lēnā tipa palielinātas jutības reakcijām. Tādēļ alerģijas pazīmes attīstās vēlāk.
Provokācijas testi parāda, vai un kādā koncentrācijā alergēns izraisa simptomus. Attiecīgais alergēns pēc ieelpošanas nokļūst uz deguna gļotādas. Ja deguna gļotāda pietūkst un/vai bronhi sašaurinās, stipri palielinās elpceļu pretestība.
    Provokācijas testus var veikt arī ar pārtikas produktiem. Provokācijas testa veids ir tā sauktās „meklēšanas” diētas. Sākumā pārbauda tikai dažus pārtikas produktus ar zināmām sastāvdaļām. Pamazām pievieno citus pārtikas produktus un vēro reakciju. Par alerģijas izraisītāju uzskata produktu, pēc kura lietošanas parādās reakcija.
    Protams, lai nonāktu alerģijai uz pēdām, vienmēr nav jāveic visi minētie testi. Ārsts individuāli izvēlēsies testus, kuri ir nepieciešami, lai atklātu alerģijas izraisītāju. Asins analīzes var papildināt diagnostiku. Tām nozīme ir galvenokārt tad, kad ādas testus, piemēram, stipras alerģiskas reakcijas bīstamības dēļ nevar veikt vai to rezultāti ir neskaidri. Asinīs var konstatēt specifiskas alerģijas grupas (IgE) antivielas, kas ir vērstas pret noteiktu alergēnu (RAST vai CAP tests).