Profilakse un sadzīvošana ar astmu

Lai astmas slimnieks izvairītos no slimības saasinājuma un dzīvotu pilnvērtīgi, ir jānoskaidro un jākontrolē apstākļi, kas izraisa astmas lēkmes. Ņemot vērā to, ka gadu gaitā var mainīties astmas izraisītāji, organisma reakcija uz medikamentiem, kā arī ir iespējama slimības progresēšana, regulāri ir jāapmeklē speciālists, kas novērtē veselības stāvokli un seko līdzi slimības attīstībai un nepieciešamo medikamentu lietošanai.

Astmas kontrole kopā ar pareizu medikamentu lietošanu ļauj slimniekam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, neuztraucoties par negaidītiem un smagiem astmas uzliesmojumiem. Tomēr gadījumā, ja sākas astmas lēkme, ko izraisījis kāds neapzināts vai nepamanīts cēlonis, pie rokas jābūt zālēm, kas paredzētas elpošanas atvieglošanai. Būtu svarīgi, lai astmas slimnieks būtu informējis savus līdzcilvēkus par savu slimību un nepieciešamo rīcību ārkārtas situācijās.

Aicinām visus, kam radušās aizdomas par iespējamu saslimšanu ar astmu, savlaicīgi vērsties pie ārsta, lai izvairītos no nopietnām veselības problēmām.

10 mīti par astmu

1. Visticamāk, ka tev būs astma, ja kādam ģimenē jau tā ir. Ir tikai 5% iespējas, ka tev būs astma, ja nevienam no taviem vecākiem tās nav, 30% - ja astma ir vienam un 70% - ja ir abiem vecākiem.

2. Astma ir „no nerviem”. Astma pati par sevi nerodas „no nerviem”, bet emocionāls stress var pasliktināt pacienta stāvokli.

3. Astmu var pāraugt. Astmu nav iespējams „pāraugt”. Apmēram pusei bērnu pusaudža gados slimība var kļūt neaktīva, taču simptomi var aktivizēties jebkurā brīdī pieaugušo vecumā.

4. Astmu var izārstēt. Astmu nevar izārstēt, taču lielākajai daļai pacientu ar medikamentu palīdzību var panākt situāciju, kad astma viņu dzīvi neietekmē. Nekontrolētu astmu nedrīkst novērtēt par zemu, jo var nokļūt slimnīcā ar smagu lēkmi vai pat nomirt.

5. Pārcelšanās dzīvot citā klimatā var izārstēt astmu. Klimata maiņa var uz laiku uzlabot astmas simptomus, bet ne izārstēt astmu. Ir pierādīts, ka pēc dažiem gadiem vairums pacientu kļūst jutīgi arī pret jaunā klimata apstākļiem, un astmas simptomi atgriežas ar tādu pašu vai lielāku spēku.

6. Cilvēkam ar astmu vajadzētu izvairīties no fiziskas slodzes. Nav jāizvairās no fiziskas slodzes. Astmatiķis nevar atļauties būt nesportisks. Mērena fiziska slodze attīsta izturību, nostiprina elpošanas muskuļus un tādējādi mazina elpas trūkuma sajūtu. Vajadzētu izvairīties no fiziskas slodzes aukstā, sausā gaisā (piemēram, rudens un pavasara krosi), savukārt peldēšana ir ideāls sporta veids astmatiķiem, ja vien tas nenotiek pārmērīgi hlorētā baseinā.

7. Nav nepieciešamības astmu ārstēt ar zālēm. Vislabāko astmas kontroli var panākt, ievērojot ieteikto ārstēšanas plānu, kurā ir gan medikamenti ātram atvieglojumam, gan astmas gaitu kontrolējošie medikamenti.

8. Pie astmas zālēm var pierast. Astmas zāles neizraisa pierašanu. Ja medikamenti tiek lietoti nepietiekamā devā vai neregulāri, simptomi var pasliktināties, taču tas ir saistīts ar pašas slimības gaitu, un to novērst var tikai, pareizi lietojot zāles.

9. Tikai smagu astmu jāārstē ar „hormoniem”. Ar vārdu „hormoni” parasti apzīmē astmas ārstēšanā izmantojamos glikokortikosteroīdu preparātus. Tie nav „hormoni”, kurus izmanto pretapaugļošanās tabletēs, un tie arī nav tā saucamie „anabolie steroīdi”, kas ir nelegāls dopings sportā. Glikokortikosteroīdi novērš iekaisumu elpceļos, kas ir astmas simptomu iemesls. Visbiežāk šie medikamenti tiek lietoti inhalāciju veidā, tādējādi zāles nonāk tieši tur, kur nepieciešams. Inhalējamie steroīdi pašlaik atzīti kā visefektīvākās un visplašāk izmantotās zāles astmas ārstēšanā, neatkarīgi no smaguma pakāpes, turklāt - ātrāk uzsākot ārstēšanu, astmas kontroli var panākt ātrāk un vieglāk.

10. Cilvēks var pats sev izraisīt astmas lēkmi, lai pievērstu uzmanību. Astmas lēkmi nevar izraisīt, kad ienāk prātā.

Resursi

http://asthma.about.com/
http://www.asthma.com/
http://allerynotes.blogspot.com/