Homeopātija

Homeopātija ir patstāvīga zāļu terapija ar skaidri definētu rīcības veidu - tā balstās uz dabas likumu “Līdzīgu ārstē ar līdzīgu”.Šī terapija tiek pielietota jau vairāk nekā 200 gadus gan hronisku, gan akūtu gadījumu ārstēšanai. Homeopātijas dibinātājs ir vācu ārsts, ķīmiķis un aptiekārs Samuels Hānemanis (1755-1843), kurš to sistemātiski attīstīja pēc zinātniskiem kritērijiem, līdz ar ko tā kļuva par apmācības metodi ārstiem un “neārstiem”.Tā homeopātija balstās uz Hānemaņa atrastiem un formulētiem likumiem. Principā homeopātija ir universāla ārstēšanas metode, tas nozīmē, ka ar tās palīdzību var ārstēt gandrīz visas kaites, kas tieši neattiecas uz ķirurģiju un katastrofu medicīnu.Tādas akūtas slimības kā vidusauss iekaisums, pūšļa iekaisumi, bērnu slimības, išiass, gripa un saaukstēšanās ātri reaģē uz pareizi izvēlētām homeopātiskām zālēm. Bieži homeopātiskajā praksē sastopami pacienti ar alerģiskām saslimšanām kā siena drudzis, neirodermīts, astma, psoriāze, pretestības spēju trūkums pret infekcijām, reimatiskas saslimšanas, kuņģa- zarnu trakta slimības, psihosomātiskās slimības. Vēl arī daudzas citas akūtas un hroniskas saslimšanas, daļēji arī tādas, kuras klasiskajā medicīnā skaitās grūti ietekmējamas vai pat neietekmējamas, ar homeopātiju var sekmīgi ārstēt. Pārlasot gadsimta gaitā sarakstītos slimību žurnālus, var atrast arī ļoti nopietnus gadījumus, kad tiek izārstēti plaušu karsoņi, malārija, holēra, tīfs, tuberkuloze u.tml. Ārstēšanās iznākums lielā mērā ir atkarīgs no homeopāta spējām un pieredzes un no paša pacienta apzinīguma un pacietības. Ja slimība ir veidojusies gadu gaitā, tad, iespējams, būs vajadzīgi gadi, lai no tās atbrīvotos, toties rezultāts būs stabils un neatgriezenisks. Homeopātiju var apzīmēt arī kā kairināšanas terapiju, kas aktivizē organisma pašārstēšanās spējas, tās ievirzot pareizā gultnē.Citiem vārdiem, kad organisms ir slims, rodas simptomi, tādējādi tas mēģina pats sevi atveseļot.Tradicionālā medicīna mēģina novērst šos simptomus, lai uzlabotu pacienta pašsajūtu.Turpretī homeopātija spēcina imūnsistēmu, paātrinot atveseļošanās procesu. Ārstēšanās princips ir šāds: lai stimulētu atveseļošanās procesu, pavisam nelielos daudzumos tiek izmantota viela, kas parasti izraisa slimības simptomus. Slimība netiek uzskatīta kā kāda izolēta norise, kas skar vienu vai vairākus orgānus, piem, kuņģa saslimšanas gadījumā, bet kā visa organisma funkciju traucējuma izpausme. Ārsts homeopāts cilvēku vienmēr apskata kā vienotu veselumu, tā sajūtu kopumu, dzīves paradumus, ārējo izskatu, izturēšanos utt.Tāpēc pirmās vizītes laikā pie homeopāta tiek ievāktas visaptverošas ziņas par pacientu, noskaidroti slimības simptomi no tās sākuma līdz šai dienai (sākotnējā anamnēze).Te pieder arī tie simptomi, kuriem nav acīmredzamas saistības ar pastāvošo slimību. Lai gan homeopātiskajās aptiekās var iegādāties jau gatavus līdzekļus, visiedarbīgākie būs tie, kuri pēc šādas anamnēzes tiks sagatavoti individuāli katram pacientam. Piemērotāko zāļu atrašanas atslēga ir stingra individualizācija! (Hānemanis.) Homeopātiskie preparāti tiek gatavoti, daudzkārt atšķaidot kādu augu, dzīvnieku vai minerālu izcelsmes vielu, turklāt, šķīdums tiek intensīvi sakratīts jeb potencēts.Arstniecībā tiek izmantotas pat šādas potences kā 1:50000. Tāpēc arī var teikt, ka homeopātiskās ārstēšanas metodes ir ļoti saudzīgas.

Alerģiskas saslimšanas sekmīgi tiek ārstētas ar homeopātiskiem līdzekļiem. Piemēram, atkarībā no tā, kas izraisa alerģiju, ir apmēram 300 dažādu zāļu, kas var ārstēt alerģisko rinītu, tādēļ ir svarīgi noskaidrot alerģijas izraisītāju, tāpat arī laiku, kad parādās alerģija - kādā gadalaikā u.tml.

Jaunums homeopātiskajā ārstniecībā pie alerģijām ir “kreatīvā homeopātija”, kas ir homeopātijas, ķermeņa valodas un psiholoģijas apvienojums un ar kuras palīdzību tiek sekmētas dzīves situāciju izmaiņas. Turpmāk vēl.