Kontakti

Berģu iela 116,
Rīga, LV - 1024
astmaalergija@inbox.lv

Lapa apskatīta
Šodien: 28
Pavisam: 2136651

Putekļi

Ko vajadzētu zināt par mājas putekļiem.

Mājas putekļos, šai pelēkajā, bezveidīgajā masā, ir dzīvība.Putekļu sastāvs atkarīgs no apdzīvojamās telpas apstākļiem, tajos ietilpst visdažādākās substances: pelējuma sēnīšu sporas, cilvēku un dzīvnieku epitēliji, pārtikas atliekas u.c.Šajā biomasā kopā dzīvo dažādas sīkbūtnes, piem., aļģes, baktērijas, vienšūņi un sēnītes ar ērcītēm, insektiem un citiem dzīvniekiem.Līdz šim pazīstamas apmēram 35 mājas putekļu ērcīšu sugas.Mūsu platuma grādos mājas putekļu ekosistēmā putekļu alergēnu ražošanā galveno lomu spēlē sugas, kuru latīniskais nosaukums ir Dermatophagoides, Euroglyphus (mājas putekļu ērcītes) un Cheyletus (plēsīgās ērcītes), bez tam arī Aspergillus un Penicillinum sēnītes.Viduseiropas reģionā šo ērcīšu sugas sastāda 70-90 % no visām šeit dzīvojošām ērcītēm.Mājas putekļu ērcīšu ievērojama pavairošanās notika pēc Otrā pasaules kara, kad tika attīstīta sintētisko tekstīliju ražošana.Līdz tam šīm sīkbūtnēm nebija ievērojamas ietekmes.Toreiz vairāk bija sastopamas tā saucamās pagrabu ērcītes(Glycyphagidae un Acaridae), kas barojas no organiskā materiāla.Pagrabstāva dzīvokļos vai mājās bez pagrabstāva šīs pagraba ērcītes bija alergēnu pārnēsātājas, jo tām ir vajadzīgs lielāks relatīvā gaisa mitrums nekā putekļu ērcītēm.Arī šodien mitrās mājās un īpašās vietās kā ceptuves un lauku sētas var parādīties lielā skaitā pagraba ērcītes.Atsevišķu ērcīšu sugu veido tā saucamās plēsīgās ērcītes (Cheyletidae, 2-20% no visām ērcītēm), kas ir nedaudz lielākas par mājas putekļu ērcītēm un pārtiek no tām un no pagraba ērcītēm.

Ērcīšu vairošanās un izdzīvošana vislielākajā mērā ir atkarīga no relatīvā gaisa mitruma telpā.Šīs divas izplatītākās sugas izdzīvo pie relatīvā gaisa mitruma 55-60% un pie 25ºC .Vairošanās notiek tikai, sākot no 60% gaisa relatīvā mitruma.Piem., plēsīgajām ērcītēm nepieciešamais gaisa mitrums, lai vairotos, ir vismaz 70%.

Galvenā barība matraču putekļos dzīvojošām ērcītēm ir cilvēku un dzīvnieku ādas blaugznas.Taču tiešā veidā ērcītes tās nevar izmantot.Xerophile, t.i., sausumu mīlošās Aspergillus sēnīšu sugas ir nepieciešamas, lai vispirms sagremotu taukus saturošās ādas blaugznas.Sēnītes var augt tikai pie gaisa mitruma 60%.Tās dzīvo simbiozē ar ērcītēm.Sēnītes sagremo taukus saturošās blaugznas, veidojot vitamīnus, un ērcītes abas šīs substances kopā tad arī uzņem savā gremošanas traktā, kur tās pasargātas mitrā vidē var tālāk augt un attīstīties.

Ziemā mūsu dzīvokļi tiek kurināti, kā rezultātā, paaugstinoties temperatūrai, gaisa mitrums pazeminās.Tāpēc, sākoties apkures sezonai, lielākā daļa ērcīšu iet bojā, kad relatīvais gaisa mitrums nokrīt zem 60%.Tikai reliktbiotopos (matračos, polsterējumos) daži dzīvnieki var izdzīvot un nākamajā pavasarī sākt jaunu vairošanās ciklu.Jo zemāka āra temperatūra ir ziemā, jo zemāks ir relatīvais gaisa mitrums telpās, un līdz ar to arī ērcīšu skaits.Īpaši tas attiecināms uz augstkalnu un arktiskajām zonām.Bargās un garās ziemas šajos reģionos tiktāl izsausina dzīvokļus, ka te neizdzīvo neviena ērcīte.Viduskalnu rajonos un līdzenumos ērcītes var ziemu pārdzīvot un piemēroties sezonālajām svārstībām.

Kur sastopamas ērcītes.

Mājas putekļu ērcīte ir mikroskopiski mazs radījums (izmērs – apm.0.3mm, svars - 16 miljonās daļas no grama), kas sastopams mājās un dzīvokļos un pieder pie zirnekļveidīgo sugas, barojas no cilvēku un dzīvnieku ādas blaugznām.Ik dienu cilvēks zaudē 1-1.5g blaugznu, ar ko pietiek, lai pabarotu 1miljonu ērcīšu.Ērcītes dzīvo apmēram 3 mēnešus un šai laikā izdala 200 reižu vairāk izkārnījumu, nekā pašas sver, tātad, alergēnu daudzums, kas atrodas šajos ērcīšu mēslos, ir ļoti liels.Un tieši tie ir galvenie alerģijas izraisītāji.

Tā kā mūsu valstī nav izdarīti apjomīgi un nopietni pētījumi par mājas putekļu ērcītēm, tad ilustrācijai izmantosim Vācijā veiktu pētījumu rezultātus.Ērcīšu biotops ir gulta.Pētījumi parādīja, ka 65% no visām mājā dzīvojošām ērcītēm sastopamas gultā.Puse no tām dzīvo matračos, bet otra puse - matraču pārklājos un segās.Otrajā vietā ir polsterētās mēbeles, kur parādās 20%. Grīdas segumos atrodamas 4% guļamistabā, bet apm.10% dzīvojāmā istabā.Uz grīdas segumiem visdrīzāk parādās tās ērcītes, kuras tur nokļuvušas no matračiem vai polstermēbelēm, un tur tās arī lielākoties nobeidzas.

Dabīgās šķiedras (vilna) var uzņemt 33%mitruma, turpretī mākslīgās (poliamīds)- tikai 3%, kas rosina domāt, ka dabiskajās šķiedrās ērcītes ieviesīsies ātrāk nekā mākslīgajās, un tāpēc tās alerģiskiem cilvēkiem varētu būt nepiemērotas.Arī no dūnu segām tādā gadījumā būtu jāizvairās kā no ērcīšu iemīļotām apmešanās vietām.Tieši šai sakarā Vācijā tika izpētīti 60 mājsaimniecības grīdu segumi, gultas materiāli un polsterētās mēbeles, lai noteiktu ērcīšu koncentrāciju.Objektus iedalīja dabīgo un mākslīgo šķiedru materiālos. Ērču koncentrācijas atšķirība atkarībā no materiāla netika konstatēta ne silto grīdu segumos, ne matračos.No polsterētajām mēbelēm ievērojami mazāka ērču koncentrācija tika fiksēta tikai uz ādas mēbelēm.Segas pamatā bija izgatavotas no vilnas vai spalvām.No 23 segām nebija iespējams izolēt putekļus un līdz ar to arī ērcītes.Tāpēc ieteikumam lietot mākslīgo šķiedru matračus, segas un gultas veļas nav pamata.Ērcītes dzīvo no putekļiem, kas pamazām sakrājas matračos.

Izvairīšanās no alergēna

Vislabākais veids, kā ārstēt alerģiskās saslimšanas, ir izvairīšanās no kairinātāja. Ja alerģiskais cilvēks tiek izolēts no sava alergēna, simptomi samazinās. Mājas vides atbrīvošanai no alergēniem tikai tad ir rezultāti, ja ilgākā laika posmā alerģiskajam cilvēkam alerģiju izraisošās vielas tiek noturētas pie tik zemas koncentrācijas, ka viņš bez sūdzībām var uzturēties mājās. No ērcītēm ir iespējams atbrīvoties ar dažādiem paņēmieniem: mazgāšana, slaucīšana, putekļu izsūkšana no paklājiem un grīdām, polsterētajām mēbelēm, matračiem, aizkariem.

Modernā putekļu ērcīšu sanācijas koncepcija sākas tieši ar ērcīšu profilaksi, kad tiek panākts, lai dzīvokļi jau to konstrukcijas fāzē tiktu tā veidoti un iekārtoti, lai ērcītes vispār neparādītos.Tā kā gaisa mitrums ziemā lielā mērā ietekmē ērcīšu, līdz ar to arī alergēnu koncentrāciju, tad būtu jārūpējas, lai gaisa mitrums tiktu samazināts un dotu tādu rezultātu, lai alergēnu problēma vispār neparādītos. Visiedarbīgākie komponenti, kas ietekmē telpas gaisa relatīvo mitrumu, ir kurināšna un vēdināšana.

Sakarā ar elektroenerģijas cenu pieaugumu bieži vien tiek pazemināta iekštelpu gaisa temperatūra, savukārt, veicot māju siltumizolācijas pasākumus, nomainot parastos koka logus pret jaunajiem pakešu logiem, samazinās - gaisa cirkulācija. Pateicoties šiem apstākļiem, ir pieaudzis gaisa relatīvais mitrums, kas rada mājas putekļu ērcītēm labvēlīgus dzīves apstākļus.

Ir iespējams arī iegūt pretēju efektu, kad tiek radīts tāds klimats, lai ērcītes nevarētu izdzīvot, piemēram, ar apsildāmajām grīdām ziemā. Relatīvo gaisa mitrumu iespējams samazināt gan pietiekami apkurinot telpas, gan regulāri vēdinot. Vārot, mazgājot, ejot dušā vai vannā, žāvējot veļu, dzīvoklī dienā var rasties apmēram 12,5 l ūdens. Šo mitrumu var novērst ar vēdināšnas iekārtu palīdzību. Jāievēro, ka arī āra gaiss satur mitrumu. Mājas putekļu ērcīšu skaita reducēšana iespējama tikai tad, ja relatīvais gaisa mitrums nepārsniedz 50%. Pie 20-22º C temperatūras tas atbilst 7g/kg sausa gaisa. Pētījumi Dānijā pierādīja, ka, nepārkāpjot un pazeminot šo normu ziemā, ir iespējams sasniegt ērcīšu skaita samazināšanu pat par 80%.

Ērcīšu iznīcināšana.


Fizikālā apstrāde.

Ērcītes dzīvo pie optimālās temperatūras 25ºC. Taču tās var izturēt veselu stundu pat pie 60º. Pie augstākām temperatūrām izdzīvošanas iespējas un laiks stipri samazinās. Mazgājot tekstilizstrādājumus pie 60º, var iznīcināt līdz 94% mājas putekļu ērcīšu, bet tā saucamās pagraba ērcītes - līdz 90%.Taču būtu jāņem vērā, ka šī 60º temperatūra veļas mašīnā pastāv tikai 25 minūtes. Matračos dzīvojošās ērcītes var tikt iznīcinātas saunā. Aukstumu ērcītes pārdzīvo tīri labi, tāpēc ar aukstumu tās grūti iznīdēt.

Ērcītes iespējams iznīcināt ar putekļu sūcēja palīdzību. Putekļu sūkšana ir klasiska metode, taču pilnīgai apkarošanai, putekļu sūkšana nav ideāls līdzeklis.Pie normālas ērcīšu koncentrācijas, sūcot putekļus 1,4 min./m², tikai 8% no dzīvajām ērcītēm tiek aizvāktas. Tikai pēc 30 šādām putekļu sūkšanas reizēm 1,4 min./m² tika aizvākti 80% no ērcītēm. Pat, ja šo laiku paildzina līdz 5min./m², vairāk kā 50% ērcīšu paliek dzīvas.Šis atlikums var nodrošināt tālāku populāciju.

Ķīmiskā apstrāde .

Kā jau iepriekš minējām, ērcītes pieder pie zirnekļveidīgajiem dzīvniekiem, tātad, tie nav insekti, un vesela rinda stipro insekticīdu neiedarbojas uz ērcītēm.

Pie katras ērcīšu apkarošanas ar ķīmisku vielu palīdzību ir ļoti svarīgi, lai pacienti nenonāktu saskarē ar tām. Fungicīdi bija pirmie līdzekļi, kuri tika izmantoti mājas putekļu ērcīšu apkarošanai. Jaunākajos ērcīšu apkarošanas līdzekļos tiek izmantots benzilbenzoats, kas ir konservējošs līdzeklis un ko izmanto kā pārtikā, tā arī medicīnā. Tas ir iedarbīgs pret ērcītēm un nekaitīgs cilvēkiem.

Jau 1972.gadā tika diskutēts, kā alerģisku cilvēku gultā norobežot no putekļu ērcītēm un to alergēniem, izmantojot speciālus matraču pārklājus.. Pēdēja laikā atkal šādi pasākumi tiek piedāvāti sanācijai, jo ir izdevies pierādīt pārklāju efektivitāti. Ieteicamas ir speciāli apstrādātas segas un spilveni, kuros nedzīvo ērcītes. Pētījumi pierādījuši, ka putekļi, kas tika savākti no šādām segām un spilveniem, ievērojami mazāk saturēja ērcītes un ērcīšu alergēnus. Arī pacientu simptomi ievērojami uzlabojās.

Iedarbīga alergēnu sanācija mājsaimniecībā blakus dzīvo ērcīšu apkarošanai prasa arī alergēnus saturošo ekskrementu iznīcināšanu. Iedarbīgo alergēnu lielākā daļa atrodas nevis ērcīšu ķermenī, bet ērcīšu izkārnījumos. Tie sastāda vairāk nekā 95%.

Tā kā alergēni ir piesaistīti pie ļoti sīkām putekļu daļinām, tie ir grūti atdalāmi ar putekļu sūcēju. Ļoti iedarbīgi ir izsmidzināmie līdzekļi. Akaricidās un attīrošās iedarbības kombinācija alerģiskajiem cilvēkiem rada iespēju izolēties no mājas putekļu ērcīšu alergēniem.

Vai alerģija pret mājas putekļu ērcītēm liecina par netīrību?

Šāds jautājums noteikti var nedot mieru ikvienam, kas sastopas ar šo problēmu.Te atbilde ir pavisam droša: ”Nē”. Kaut arī jāatzīst, ka nekārtīgā mājsaimniecībā noteikti būs vairāk putekļu, kur ērcītēm dzīvot un vairoties. Taču, lai izvairītos no alerģijas simptomiem , ar to vien nepietiks, ja uzturēsim savu mājsaimniecību normālā stāvoklī. Tas tāpēc, ka daudzas putekļu substances nevar likvidēt ar parastiem mājas tīrīšanas paņēmieniem. Pat tad, ja māja ir ļoti tīra, daži cilvēki var būt ļoti alerģiski pret mājas putekļu ērcītēm.


Mīkstās rotaļlietas un alerģija.

Visbiežāk mūsu bērniem tieši šīs rotaļlietas mēdz būt vismīļākās. Taču tajās alergēnu koncentrācija ir īpaši augsta. Jutīgiem bērniem spēlēšanās ar mīkstajām rotaļlietām nereti izraisa alerģiskus simptomus. Te varētu līdzēt metode, kad ērcīšu iemīļotos dzīvnieciņus uz 48 stundām ievietosim saldētavā vai arī mazgāsim tos regulāri pie tº 60º C veļas mašīnā.

Kopsavilkums.

Alerģija uz mājas putekļiem ir viens no astmas un citu alerģisku saslimšanu galvenajiem cēloņiem. Svarīgākie pretalerģijas pasākumi ir vērsti uz to, lai izvairītos no kontakta ar alergēniem. Mājas putekļu ēcītes nav iespējams pilnībā iznīdēt, tomēr zemāk minētie pasākumi ļaus ievērojami samazināt alerģisko reakciju simptomus.

Matračus, spilvenus un gultas apvelciet ar alergēnus un ērcītes aizturošiem pārvalkiem.

Ja iespējams, atbrīvojieties no mīksto grīdu segumiem. Ja tas nav iespējams, tad jāizvēlas īsspalvaini klājumi. Vispiemērotākās ir koka grīdas, vinila vai linoleja pārklājumi, jo tos var pamatīgi iztīrīt, arī mazgāt.

Izvairieties no bieziem auduma aizkariem. To vietā labāk lietot žalūzijas vai vieglus aizkarus, kurus var bieži mazgāt. Atbrīvojieties arī no citām “putekļu krātuvēm”, piemēram, sienas segas, sauso ziedu pušķi u.tml.

Izvairieties no vecām polsterētajām mēbelēm, ideālas ir ādas vai koka mēbeles.

Samaziniet gaisa mitrumu telpā, tās bieži vēdinot. Ērcītes vislabāk attīstās pie 75 - 80% relatīvā gaisa mitruma. Kontroles nolūkā izmantojiet higrometru, lai uzturētu relatīvo gaisa mitrumu telpā pie 40 - 50%. Istabas temperatūrai nevajadzētu būt augstākai par 18 - 20º C.

Iekštelpu alergēnu samazināšanai var izmantot speciālus gaisa attīrītājus ar filtriem.

Ne tikai apģērbus, bet arī grāmatas uzglabājiet slēgtos skapjos.

Atbrīvojiet bērnu istabas un guļamistabas no telpaugiem.

Ļaujiet, lai ar putekļu izsūkšanu nodarbojas citi ģimenes locekļi, kuriem nav alerģisku reakciju.