Kontakti

Berģu iela 116,
Rīga, LV - 1024
astmaalergija@inbox.lv

Lapa apskatīta
Šodien: 570
Pavisam: 2023250

Vakcinacija pret gripu

Jau no 2006.gada 31.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.899 ‘’Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība’’ 1.pielikumā ir noteikts, ka personām ar hroniskām plaušu slimībām (pie kurām pieder gan astma, gan hroniska obstruktīva plaušu slimība) ir paredzēta 50% kompensācija imunizācijai pret gripu. Šāda

Tkompensācija paredzēta arī visām personām virs 65 gadiem un bērniem no 6 - 23 mēnešiem.
Tomēr infektologu novērojumi šī gada vakcinācijas sezonā liecina, ka stereotipi par gripas vakcīnām nemazinās - joprojām dominē vairāki uzskati par vakcīnu neefektivitāti un pat kaitīgumu. Speciālisti apgalvo, ka lielākā daļa šo priekšstatu ir kļūdaini, bet vienlaikus arī pauž satraukumu, jo gripa un tās izraisītās komplikācijas var būt ļoti smagas it īpaši pie riska grupām pieskaitāmiem cilvēkiem, proti, bērniem, veciem cilvēkiem un ar hroniskām slimībām slimojošām personām.

Tiek uzskatīts, ka cilvēka imunitātei vajag ļaut cīnīties pašai ar dažādām vīrusu slimībām, tostarp arī gripu.

Piekrītot šādam pieņēmumam, jāpiekrīt arī, ka liels vakcīnas injekciju skaits novājina imunitāti un samazina iespējamību cīnīties ar slimību. Taču realitāte ir pilnīgi pretēja - imunologi apgalvo, ka potes ''trenē'' imūno sistēmu, mudinot to ražot pretvielas pret slimības izraisītāju, bet katra saslimšana organismu novājina, nevis norūda. Svarīgi uzsvērt, ka imunitātei jo īpaši kaitīgas ir antibiotikas, bez kurām dažkārt nevaram iztikt, ārstējot gripas komplikācijas. Ilgstoši lietojot šos medikamentus, baktērijas kļūst izturīgas (rezistentas) pret konkrētām antibiotiku grupām, tādēļ imunitāti novājina nevis vakcīna, bet slimība un tās ārstēšana. Tomēr pat, ja šķiet, ka ar imūno sistēmu viss ir kārtībā, gripas profilakse tiek rekomendēta visiem, jo arī stipra imūnsistēma neizslēdz risku saslimt ar gripu. ''Saslimt var ikviens, bet jāatceras, ka saņemtā vakcīna palīdzēs gripu pārslimot daudz vieglākā formā un neļaus attīstīties gripas komplikācijām, kas bieži vien veselībai nodara lielāku ļaunumu, nekā pats vīruss,'' brīdina ''Veselības centra 4'' Vakcinācijas nodaļas vadītāja Ārija Stalbova.

Dažkārt šaubāmies par gripas vakcīnas efektivitāti, jo gripas vīruss ik gadu mainās. Tiek uzskatīts, ka potes, kuras bija iedarbīgas pagājušās sezonas laikā, šajā sezonā vairs nebūs tik efektīvas. Katru gadu, vadoties pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) apkopotajiem datiem, tiek izveidota jauna gripas vakcīna, kura atbilst visapdraudošākajiem gripas vīrusa tipiem (štammiem). Pat, ja gripas tips nedaudz atšķirtos no prognozētā, cilvēki, kuri būs potējušies, slimos ar vieglāku gripas formu, un arī komplikāciju iespējamība būs krietni zemāka. Vakcīna, reaģējot ar imūno sistēmu, ik reizi atstāj par sevi informāciju. Līdz ar to cilvēki, kuri regulāri potējas, iegūst tā dēvēto krustenisko imunitāti, un viņu organisms spēj aizsargāt sevi no nākotnē sastaptajiem vīrusiem.

Daži uztraucas, ka gripu var izraisīt pašas vakcīnas. Patiesībā vakcīnā nav dzīvo vīrusu, tās satur tikai vīrusu daļiņas, pret kurām organismā veidojas vīrusu neitralizējošas antivielas. Tās ir dabīgas aizsargvielas, kas neļauj saslimt.
Gripas vakcīna tiek ražota uz vistu olu bāzes, tāpēc vakcinēties netiek ieteikts cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret vistu olām.

Dažkārt tiek uzskatīts, ka gripas vakcīna nav iedarbīga, jo praksē ir gadījumi, kad vakcinējies cilvēks tik un tā saslimst. Lai arī gripas vīruss pieder pie elpošanas ceļu infekciju izraisošu vīrusu grupas, to nereti līdzīgu simptomu dēļ (paaugstināta temperatūra, kakla, galvas, muskuļu sāpes, klepus un tml.) jauc ar citām elpošanas ceļu infekcijām. Gripas vakcīna izveido imunitāti tikai pret šo vīrusu un neaizsargā no citām, visbiežāk ne tik bīstamām saaukstēšanās slimībām. Vakcīnu efektivitāte arī varētu būt atšķirīga atkarībā no personas vecuma un hroniskajām slimībām, ar kurām viņš vai viņa slimo.

''Vēlos atgādināt, ka vakcinēšanās pret gripu palīdz izsargāties no slimības un tās izraisītajām komplikācijām, kā arī samazina infekcijas izplatīšanos. Gripas izraisītāja vīrusa mainīgās dabas dēļ potēties vajadzētu katru gadu. Oktobris, novembris un decembris ir labākais vakcinācijas laiks, taču to veikt var arī vēlāk,'' rezumē Ā.Stalbova.
To, ka vakcinācija ir efektīvāka par nevakcinēšanos apliecina dati par 2 sezonām.

Vakcinācijas pret gripu divu kampaņu salīdzinājums

 2006/2007 2005/2006 
Kopējais izlietoto vakcīnu skaits (privātās tirgus+valsts komp.) 79000 devas (65000+14000) 376000 devas (131000+245000) 
Iedzīvotāju kopējā aptvere 3,5 %16,5% 
Riska grupu aptvere1,3% - 2,8%  24% - 34% 
Hospitalizēti gripas slimnieki339 585 
Nepieciešamie etapi vakcīnas saņemšanai 1. Ārsts1. Ārsts vai vakcinācijas kabinets 
 2. Aptieka   
 3. Ārsts vai vakcinācijas kabinets