Alerģija pret dzīvniekiem

Apmēram 15% cilvēku ir alerģija pret dzīvnieku ādu un izdalījumiem. Ar alerģiju visbiežāk sirgst gados jauni cilvēki. Parasti pirmās alerģijas izpausmes parādās apmēram mēneša laikā, kopš dzīvnieka ienākšanas mājās. Bieži vien alerģijas izpausmes ir skaidri redzamas – līdzko kaķis ierāpjas klēpī vai apguļas līdzās, sākas šķaudīšana, acu asarošana. Otrs variants - suns nolaiza roku un tajā vietā parādās alerģiskā nātrene: pēkšņa ādas nieze, izsitumi. Retos gadījumos konstatē atopisko dermatītu. Tā pazīmes: sarkani, niezoši plankumi, kas saglabājas ilgstoši, raupja un niezoša āda. Jāņem vērā, ka šādas reakcijas var parādīties, arī nenonākot tiešā kontaktā ar dzīvnieku, jo cilvēki ar apģērbu pārnēsā pie drēbēm pieķērušās spalvas, tāpat arī sakaltušu siekalu, sviedru, nolobījušās ādas daļiņas. 

Mazāk slimo lauku bērni, kuri kontaktā ar dzīvniekiem nonāk ļoti bieži, viņiem imunitāte ir stabilāka jau kopš mazotnes.

Nepareizs ir uzskats, ka īsspalvainie suņi mazāk izraisa alerģiju, jo spalvu met mazāk un retāk. Vairākas suņu šķirnes, piemēram, mopši, bokseri un dalmācieši, apmatojumu maina gandrīz gada garumā. Tāpat arī zeltainie retrīveri savu skaisto, lokaino vilnu maina diezgan intensīvi.

Kaķu šķirņu ar tiešām garu vilnu nav tik daudz. Alerģiskiem cilvēkiem visvairāk būtu jāuzmanās no Persijas kaķa. Taču jutīgam cilvēkam problēmas var sagādāt arī britu īsspalvainas kaķis. Tāpat maldīgs ir uzskats, ka alerģiju neizraisa plikie dzīvnieki – Ķīnas cekulainie, Meksikas kailsuņi, Donas, Kanādas sfinksu šķirnes kaķi.

Reta, taču sastopama arī alerģija pret zivīm. Salīdzinot ar citām alerģijām, šī noris īpaši smagi. Alerģiju var izraisīt pat akvārija ūdens, ja tas nokļūst uz ādas. Šķaudīšana, iesnas, klepus, elpas trūkums un acu asarošana var parādīties, ieejot zivju paviljonā.

Biežākie alerģijas izraisītāji: kaķi, suņi, zirgi, kanārijputniņi, papagaiļi, kāmīši, jūrascūciņas, truši.

Ja konstatēta alerģija
Ja konstatētas nelielas alerģiskas reakcijas pret dzīvnieku apmatojumu, mājdzīvniekus nebūtu vēlams iegādāties. Ja tāds jau ir – jānovērš kontakts ar alergēnu. Tas nozīmē, ka mīlulis kādam jāatdāvina. 
Alerģiskiem bērniem nav vēlams uzturēties bērnudārzu dzīvās dabas stūrīšu tuvumā, kur mīt dažādi dzīvnieki. 
Nav ieteicams apmeklēt cirka izrādes, jo tur noslēgtā telpā atrodas daudz visdažādāko dzīvnieku. 
Ja ir alerģija pret zirgu apmatojumu, nekādā ziņā nav ieteicams uzturēties stallī. 
Dodoties ciemos pie cilvēkiem, kam ir kāds mājdzīvnieks, lietojiet nepieciešamās zāles. 
Viena no iespējām, kā mazināt alerģiju, ir dzīvnieku biežāk ķemmēt un mazgāt.

Kā samazināt alerģiju pret dzīvniekiem?
Neļaujiet dzīvniekiem uzturēties guļamistabā un viesistabā. 
Regulāri tīriet māju ar putekļusūcēju un mazgājiet grīdas. Lietojiet labus gaisa attīrītājus. 
Mazgājiet savu mīluli vismaz reizi nedēļā un ķemmējiet katru dienu. 
Neļaujiet dzīvniekam brīvi atrasties mašīnā – lietojiet pārvadāšanas kastes. 
Mazgājiet rokas pēc kontakta ar dzīvniekiem vai tā rotaļlietām. 
Apmeklējiet alergologu un pārrunājiet iespējamo terapiju.
Pārpublicēts no žurnāla „Astes”.
Vairāk par līdzekļiem pret alerģiju no mājdzīvniekiem lasiet:
http://www.astmaalergija.lv/index.php?id_p=p1&id_par=246