Kontakti

Berģu iela 116,
Rīga, LV - 1024
astmaalergija@inbox.lv

Lapa apskatīta
Šodien: 186
Pavisam: 1944664

Kāds ir gaiss

Kāds ir gaiss, kuru mēs elpojam?
Mūsdienās gaisa piesārņojuma problēma, īpaši pilsētās, ir ļoti aktuāla. Pastāvīgi uzturoties slēgtās telpās, kurās gaisa kvalitāte neatbilst organisma vajadzībām, cilvēks izjūt pastiprinātu nogurumu un galvassāpes. Bieži vien vaina meklējama nekvalitatīvos celtniecības materiālos un interjera priekšmetos, kuri satur fenolu, formaldehīdu, stirolu (siltinātāji), kā arī lielajā daudzumā  elektroierīču. Aktuāla gaisa kvalitātes problēma kļūst gada aukstajos periodos, kad cilvēki lielāko dienas daļu pavada slēgtās telpās. Sienu siltināšana un hermētiski noslēgtu logu iebūve vēl vairāk pastiprina gaisa apmaiņas trūkumu. 
Mēs ieelpojam un izelpojam 20 000 reizes katru dienu. Mēs ievelkam mūsu plaušās 12 000 litrus gaisa, lai iegūtu skābekli, kas mums ir nepieciešams izdzīvošanai. Tomēr ne visi pavadām lielu sava laika daļu svaigā gaisā. Tieši pretēji, 90%  laika mēs pavadām telpās. Diemžēl tā ir vieta, kur gaiss ir vissliktākais.
Telpu gaisa kubikmetrā atrodas līdz pat 20 miljoniem daļiņu (putekļu). Šis līmenis ir 20 reizes augstāks nekā  noslogotā ceļu krustojumā. Un līdz pat 200 000 reizes augstāks nekā jūras krastā. Cilvēki, uzturoties telpās ar vāju ventilāciju, ik dienas ieelpo apmēram divas ēdamkarotes putekļu, kas rodas dilstot grīdas krāsai, sairstot grāmatām, mēbeļu audumiem, paklājiem, segām, spilveniem, loboties cilvēku, mājdzīvnieku ādai, izkrītot matiem un dzīvnieku spalvai, sabirstot pārtikas produktu drupačām, kukaiņu mēsliem, tabakas dūmiem, kā arī no citiem avotiem. Iekštelpu gaiss parasti ir sauss, putekļains, pilns ar baktērijām un vīrusiem un tas cilvēkiem izraisa nogurumu, elpošanas ceļu saslimšanu, alerģiju. Tādēļ arī dažkārt neizskaidrojamu iemeslu dēļ jums sāp galva, ir slikts garastāvoklis un zemas darba spējas, jūtams nogurums, esat miegaini, iestājas apātija, sūrst acis, lūpas un deguna gļotāda kļūst sausa. Ilgstoša atrašanās sausā vai netīrā gaisā var būt bīstama mūsu veselībai.Arī telpaugiem tiek apgrūtina augšana, koka grīdām, mēbelēm un mūzikas instrumentiem samazinās kalpošanas ilgums. Tas nozīmē, ka mājās ir slikts mikroklimats.

Cilvēka komfortu, labsajūtu mājoklī nosaka galvenie telpu mikroklimata rādītāji:
siltums (iekštelpu temperatūra – 18o-22 o C ); 
gaisa kvalitāte CO2 – norma 700 ppm un tā sastāvs - skābeklis (21%), slāpeklis (78%), argons (1%), ogļskābā gāze (0,03%), ūdeņradis, ozons, neons, kriptons, hēlijs, ksenons; 
mitruma līmenis 40 – 60% RH robežās; 
gaisa kustīgums, kas ietekmē arī siltuma sajūtu, jo līdz 0,2 m/s gaisa plūsmu cilvēks nejūt, 0,2 līdz 0,5 m/s ir patīkama sajūta, bet vairāk jau rodas caurvēja sajūta.

Šos rādītājus telpās nosaka ar speciālām ierīcēm (termometri, higrometri), bet visvienkāršāk varam paļauties uz jūtīgāko mērinstrumentu - savu degunu. No rīta pēc pamošanās paveriet logu un dziļi ieelpojiet. Ja gaiss jums šķitīs īpaši svaigs, tad jūsu dzīvoklī steidzami jāuzlabo mikroklimats!

Tas nozīmē, ka telpas ir nepārtraukti jāvēdina, lai nodrošinātu organisma nepieciešamību pēc kvalitatīva gaisa. Cik bieži būtu jāvēdina, lai telpu gaiss būtu veselīgi svaigs? Daudz biežāk nekā pierasts. Vismaz reizi stundā uz 10 minūtēm jāatver logs, lai apmainītos nepieciešamais gaisa apjoms. Pēc Eiropas valstu standartiem, uz katru klātesošo ģimenes locekli dienā ik stundu jāapmainās 70 kubikmetriem, bet naktī  10 kubikmetriem svaiga gaisa. Protams, ka tas ne vienmēr ir iespējams.
Viens no variantiem, kā nodrošināt telpās veselīgu klimatu, ir iegādāties speciālas ierīces gaisa kvalitātes uzlabošanai - gaisa attīrītājus, gaisa mitrinātājus, gaisa sausinātājus vai kondicionētājus.
Profesionālas konsultācijas par gaisa kvalitātes nodrošināšanu Jums sniegs  speciālisti
Telpu mikroklimata centrā   Rīgā, Senču ielā 11a; Tel: 67378546;     info@suprim.lv   ; www.suprim.lv