Kontakti

Berģu iela 116,
Rīga, LV - 1024
astmaalergija@inbox.lv

Lapa apskatīta
Šodien: 488
Pavisam: 2400377

Kukaiņi un alerģija

Zemeslodi apdzīvo ap 1 250 000 dzīvnieku sugu. Apmēram 80% no tiem ir insekti. Ir skaidri redzams, ka insektu sugas dominē, tādēļ arī insekti ir izplatītākie kaitēkļi. 

Pašlaik Latv?ā pēc kukaiņu pētnieku aprēķiniem ir ap 15 000 sugu, 75 kukaiņu sugas ir aizsargājamas. 
Bites, lapsenes, kamenes, sirseņi, mušas, odi, dunduri, skudras, tarakāni... – ko tie var mums nodarīt? Cik tie ir bīstami? Kā aizsargāties? 
Insektu alerģija
Vasarā mums visapkārt lidinās šie gardēži: lapsenes un bites. Konflikts starp insektu un cilvēku īpaši viegli var izraisīties piknika laikā, jo arī lapsenēm patīk gan sulas un salami desas, gan kola un kūkas. Un, kad pēkšņi cilvēks un insekts grib pamieloties ar vienu un to pašu gardumu, lapsene vai bite ātri izlaiž dzeloni. Tādēļ piknikā jābūt īpaši uzmanīgam pret katru malku, ko dzeram, un katru kumosu, ko ēdam.
Alerģiskās reakcijas uz bišu vai lapseņu kodumiem var izpausties ļoti dažādi. Tās var aprobežoties ar ādas apsārtumu ap koduma vietu vai izplatīties pa visu ķermeni kā “nātrene”, respektīvi, izsaucot niezi, kuņģa – zarnu trakta darbības traucējumus, elpas trūkumu un asinsrites traucējumus. Iedarbības laiks arī ir dažāds. Lielākoties reakcijas izpaužas dažas minūtes līdz vienai stundai. Spēcīgas ādas reakcijas var parādīties arī vēl pēc vairākām dienām. Ja imūnsistēma uz insektu kodumiem reaģē alerģiski, tad var parādīties sāpīgs sārts pietūkums, kas jūtams vairākas dienas. Tā ir lokālā alerģiskā reakcija. Ievērojami retāk ir sastopama vispārējā reakcija, tātad, alerģiskas sekas visā ķermenī. Simptomi: “nātrene”, sejas pietūkums, vemšana, caureja, alerģiskas iesnas līdz pat astmas lēkmei vai ekstrēmā gadījumā alerģiskam šokam. Viens vienīgs bites vai lapsenes kodiens alerģiskam cilvēkam var apdraudēt dzīvību. Ekstrēmos gadījumos alerģija var parādīties pat pret odu vai dunduru kodumiem. 
Tam, kurš zina par savu alerģiju pret insektiem, vajadzētu izvairīties no pastaigām pa pļavu, īpaši basām kājām, turēties tālāk no cauriem koku celmiem un dobumiem, jo tur labprāt mitinās lapsenes. Šādai dabas baudīšanai drīzāk vēlams būtu nodoties agrā pavasarī vai vēlā rudenī. Un arī tad pirms došanās mājup vajadzētu tomēr ielūkoties savā automašīnā, jo tur varētu būt apmaldījies kāds insekts. Kad lapsenes dodas pārtikas meklējumos, tās īpaši piesaista viss, kas intensīvi smaržo. Tātad, lapseņu sezonas laikā jāizvairās no smaržojošas parfimērijas. Ieteicams lietot līdzekļus, kas atbaida insektus.
Bet, ja tomēr ir iekodusi bite vai lapsene, nealerģisks cilvēks jutīs tikai sāpes, taču alerģiskajam tas var būt pat dzīvībai bīstami. Cilvēkam, kurš zina par savu spēcīgo alerģiju pret insektu indi, kopā ar savu ģimenes ārstu vajadzētu sastādīt šādam negadījumam atbilstošu zāļu maisījumu, piemēram, sulas pudelīti ar antihistamīna preparātu, kuru tad izdzer tūlīt pēc insekta kodiena, lai bremzētu iespējamās dzīvībai bīstamās reakcijas. Šāda antihistamīna sula var tikt aizstāta ar poti, kas gan var būt nepatīkamāka, toties var glābt dzīvību un palīdz izturēt laiku, līdz ierodas ārsts. Drošības labad vienmēr vajadzētu informēt arī klātesošos, kuri ir kopā ar alerģisko personu, par pretalerģiskā maisījuma lietošanu.
Koduma vietas apstrāde un piesardzības pasākumi
Koduma vietas apstrāde atkarīga no tā, cik spēcīga ir reakcija. Pretalerģiskie medikamenti ietver antihistamīna preparātu, kortizonu un adrenalīnu. Devas pielietošanas forma arī ir atkarīga no alerģiskās reakcijas smaguma pakāpes.
Alerģiskās reakcijas pret kukaiņu indēm var būt ļoti stipras un izraisīt elpas trūkumu, asinsrites traucējumus un bezsamaņu. Tā sauktais anafilaktiskais šoks ir dzīvībai bīstams un retos gadījumos var beigties ar nāvi. Tādēļ, ja ir zināma alerģija pret kukaiņu indi, ieteicams veikt hiposensibilizaciju ar kukaiņu indes vakcīnu.

Svarīgi pasākumi, kas samazina insekta kodiena risku 
Neēst un nedzert brīvā dabā (saldējums, kūkas u.c.), attiecīgi, dzerot izmantot salmiņu, lai insekti nenokļūtu mutē 
Nestaigāt basām kājām, īpaši pa ziedošām pļavām 
Apģērbā atteikties no košām krāsām (arī melnās!) 
Izvairīties no intensīvi smaržojošām vielām (smaržas, krēmi).Arī sviedri pievilina insektus 
Likvidēt lapseņu pūžņus, ja tādi atrodas jūsu dzīvesvietas tuvumā. 
Bites, lapsenes, kamenes un sirseņus neprovocēt ar asām kustībām. 
Dzeloni, ja tāds ir, uzmanīgi izvilkt, cenšoties nepārplēst indes maisiņu; 
Sadzelto vietu pēc iespējas ātrāk atdzesēt, apkopt ar vates tamponu ar spirtu 
Lai mazinātu iespējamo alerģiju pret bites (lapsenes) indi, iedzert klaritīna, zirteka, tavegila, vai kādu citu antihistamīna līdzekli.
(informācija no www.medizinauskunft.de)
Veikalos iespējams iegādāties speciālas insektus iznīcinošās lampas. Tās piesaista mušas un citus lidojošus insektus ar ultravioletās lampas palīdzību un iznīcina tos ar elektriskiem mikro impulsiem. Beigtie insekti sakrīt uz speciāla paliktņa zem lampas. Darbības pamatā ir kukaiņu pievilināšana ar speciālas krāsas spuldzēm. Iekārtās netiek izmantotas nekādas ķimikālijas,
Interesanti fakti par kukaiņiem 
Ko kukaiņi dara ziemā?
99% kukaiņu ziemā ieslīgst anabiozē – tie ir dzīvi, bet nekustīgi. Ir tikai atsevišķas sugas, kuras ziemā ir aktīvas. Piemēram, tādi ir ziemasodi, tie izšķiļas no kūniņām pēc pirmajām salnām. Rudenī un ziemas atkušņu laikā tie pārojas, pavasarī izdēj olas un iet bojā. Tad no olām izšķīlušies kāpuri līdz rudenim pieaug un pirms salnām iekūņojas.

Kad kukaiņi dodas ziemas guļā?
Tas ir pilnīgi atkarīgs no vides temperatūras. No Latv?as 15 000 sugām vairums ir tādas, kuru dzīve ilgst vienu gadu, ietverot vairākas attīstības stad?as – ola, kāpurs, kūniņa un pieaudzis indivīds. Pārsvarā kukaiņi ziemo olas attīstības stad?ā, tāpat arī kāpuru stad?ā. Retāk ziemo pieaugušie īpatņi. Sagatavojoties ziemošanai, kukaiņi uzkrāj taukus, kas ir galvenais enerģ?as krājums ziemošanas laikā. Tauki pilda arī antifrīza funkc?as, neļauj ūdenim ķermenī sasalt, veidot kristālus un saplēst iekšējos orgānus. Tāpēc kukaiņi ir ļoti, ļoti trekni. Kāpuru masu veido galvenokārt tauki.

Kā notiek pārošanās?
Ja mātīte ir gatava pāroties, tā ar spārniem sūta signālus – spārni tiek kustināti noteiktā frekvencē. Šos signālus var pazīt tikai attiecīgās sugas tēviņš ar saviem īpaši jutīgajiem taustekļiem. Vadoties pēc skaņas frekvences un virziena, tēviņš atrod mātīti. Tālāk
seko riesta dejas ar sarežģītu uzvedību. Piemēram, mušām, lai notiktu pārošanās, tēviņam noteiktā kārtībā ir jākairina noteikti mātītes matiņi – ļoti smalka padarīšana. Ja tēviņš šajā rituālā kaut ko neizdara vai sajauc, tad paliek bešā.

STEREOTIPI UN PATIESĪBA

Kukaiņi ir netīri
No cilvēku viedokļa dažus kukaiņus (gaļas mušas, prusakus, mēslu vaboles) var saukt par netīriem, bet no bioloģiskā viedokļa un šo kukaiņu pašu viedokļa tas tā nav. Visi kukaiņi arī «mazgājas» ,t.i., rūpīgi tīra savu ķermeni. Piemēram, mušas ar pakaļkājām tīra savus spārnus, vairākkārt tiem pārbraucot. Uz kājām šim nolūkam ir speciālas sariņu slotiņas. Ar to palīdzību var tīrīt arī acis, mutes orgānus, kājas. Kukaiņi notīra savus taustekļus, izlaižot tos caur speciālajām gropītēm uz kājām.

Bite iedzeļot nolauž savu dzeloni un tad pati iet bojā, bet lapsene – izdzīvo.
Bites dzelonis ir atskabargains, un tāpēc, ja bite iedzeļ, dzelonis ieķeras cilvēka ādā un tiek izrauts kopā ar indes dziedzeri, kas turpina pulsēt un ievadīt brūcē indi. Bite aizlido bez dzeloņa un daļas iekšējo orgānu un mirst. Tā kā bites ir kolektīvi dzīvnieki, tad dzēliena laikā izdalās ķīmiskas vielas, kas pamudina uzbrukt arī citas bites. Lapsenes dzelonis turpretim ir gluds, tāpēc lapsenes var dzelt vairākkārt un pēc dzelšanas izdzīvo.

Runā, ka, piemēram, no sirseņu kodumiem cilvēks varot nomirt.
Īstenībā sirseņi ir miermīlīgi kukaiņi un dzeļ tikai gadījumos, kad ir apdraudēta viņu ligzda. Taisnība, jutīgiem cilvēkiem varētu rasties komplikācijas. Teorētiski var teikt, ka indīgi un bīstami cilvēka veselībai ir visi kukaiņi, kas sūc asinis, jo viņi līdz ar siekalām cilvēka organismā ievada svešas olbaltumvielas – toksīnus. Svarīga ir toksīna deva. Tomēr kukaiņu kodumi paaugstina cilvēku nespecifisko imunitāti, un tie kļūst veselīgāki.
(Publicēts no “Universitātes Avīze”., www.lu.lv)
TARAKĀNI
Pasaulē ir zināmas ap 4000 tarakānu sugu, 20 no tām ir mitinās cilvēka mājokļos. Latvijā visbiežāk sastopami ir Vācijas, Amerikas un melnais tarakāns. Tās ir kosmopolistiskās sugas, kas ir izplatījušās visā pasaulē. Latvijā visbiežāk sastopams ir Vācijas jeb brūnie tarakāni, kuri rada dažādas problēmas. Pētījumi pierāda, ka tarakāni izplata patogēnos mikrobus, kas var izraisīt dažādas slimības. Pat slimnīcas un ēdināšanas iestādes nav pasargātas no šādām briesmām. Uz tarakāna ķermeņa un gremošanas traktā var atrast desmitiem kaitīgu patogēno mikroorganismu, kas var izraisīt dažādas slimības. Ja tarakāns norij tuberkulozes baciļus, tie tarakānu izkārnījumos saglabājas pat 8 nedēļas. Viena no lielākajām problēmām, ko izraisa šie insekti, ir alerģijas. Ir zināms, ka tarakāni var izraisīt pat 20% alerģisko saslimšanu.