Jaunizveidotā HOPS pacientu atbalsta grupa vēlas pievērst uzmanību plaušu slimībām

Lai pievērstu uzmanību plaušu slimību diagnostikai un ārstēšanai, kā arī pārstāvētu hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) pacientu tiesības un intereses, Latvijā ir izveidota HOPS pacientu atbalsta grupa. “Latvijā ir daudzu diagnožu pacientu biedrības, diemžēl tādas izplatītas un smagas slimības kā HOPS, pacienti līdz šim nebija organizējušies savu interešu pārstāvībai. Nu šis brīdis ir pienācis, esam spara pilni strādāt, aizstāvot savas intereses un veicinot slimības ierobežošanu,” saka atbalsta grupas iniciatore un vadītāja Mārīte Sadauska.

HOPS ir hroniska plaušu slimība, kuras gaitā sašaurinās elpceļi un tiek apgrūtināta elpošana. Neārstēts HOPS laika gaitā noved pie letāla iznākuma – cilvēks vienkārši nosmok. HOPS arī rada ļoti lielu sirds un asinsvadu slimību risku. Savukārt, ja slimība tiek laikus atklāta un pareizi ārstēta, cilvēks var nodzīvot līdz sirmam vecumam.

Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību asociācijas valdes priekšsēdētājs, asoc. profesors Alvils Krams pauž gandarījumu par šādu iniciatīvu: “Šī ir sen gaidīta un apsveicama aktivitāte! Līdz šim par HOPS pacientu interesēm ir iestājušies ārsti, taču pieredze rāda, ka bez pašu pacientu balss nekas nemainīsies.”

Latvijā HOPS oficiāli ir diagnosticēts aptuveni 25 tūkstošiem pacientu, taču ārsti pneimonologi vērtē, ka patiesais pacientu skaits varētu būt 120-150 tūkstoši cilvēku. “Kamēr nav pilnīgas uzskaites, varam tikai salīdzināties ar citām valstīm. Tā, piemēram, Dānijā HOPS ir diagnosticēts 24 cilvēkiem no 100, Latvijā – tikai 2 cilvēkiem. Diezin vai ir iespējamas tādas diagnozes skaita atšķirības vienā reģionā, tātad drīzāk Latvijā ir nopietnas problēmas ar HOPS atklāšanu. Tas nozīmē, ka ir daudz jāstāsta par šo slimību, lai cilvēki pievērstu uzmanību simptomiem, ietu pārbaudīties un rūpētos par savu veselību,” stāsta M. Sadauska.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pērn ārstējās tikai nedaudz vairāk nekā 12 tūkstoši HOPS pacientu, kas ir tikai puse no diagnosticētajiem, un tikai 8% no iespējamā pacientu skaita. “Tas ir tik ļoti maz! Cilvēki nosmok vai nomirst no sirds slimībām, kas nereti ir HOPS pavadonis, kaut arī varētu ārstēties un dzīvot,” teic M. Sadauska. “Liela problēma ir HOPS zāļu izmaksas, jo valsts kompensē tikai 50% no cenas. Taču zāles ir jālieto katru dienu, katru nedēļu un katru mēnesi līdz mūža galam. Tā kā lielākā daļa HOPS pacientu ir gados vecāki, viņiem šīs izmaksas ir pārāk lielas, un viņi zāles vienkārši nepērk. Tādēļ pacientu atbalsta grupas mērķis noteikti būs runāt arī par valsts kompensācijas apjomu HOPS zālēm,” skaidro atbalsta grupas vadītāja.

Trešais virziens ir tiešs atbalsts HOPS pacientiem, gan sniedzot iespēju tikties ar citiem pacientiem, gan apvienojot grupā arī tuviniekus un draugus. “Tas ir ļoti svarīgi, jo bieži vien HOPS pacientam ir jau tik slikti, ka viņš nevar iziet no mājas kaut vai līdz tuvējam veikalam. Ja tuvinieki zinātu, kā varam viens otram palīdzēt, tas jau būtu liels atbalsts,” tā M. Sadauska.

HOPS pacientu atbalsta grupa aicina tai pievienoties HOPS pacientus un viņu ģimenes locekļus, tuviniekus un draugus. Tāpat gaidīta ir arī mediķu un sociālo darbinieku līdzdarbošanās atbalsta grupā.

 

Papildu informācija:
Mārīte Sadauska
hopspacienti@gmail.com
29435757

 

Sagatavots sadarbībā ar GlaxoSmithKline Latvia SIA 
LV/RESP/0056/18; 10/2018