Kontakti

Berģu iela 116,
Rīga, LV - 1024
astmaalergija@inbox.lv

Lapa apskatīta
Šodien: 345
Pavisam: 1938774

Vai tu vari savu astmu kontrolēt?

Tikko visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules astmas diena, kuras moto - “Tu vari savu astmu kontrolēt!”
Taču  lielai daļai astmas slimnieku Latvijā šo, it kā vienkāršo aicinājumu jeb apgalvojumu, ir neiespējami īstenot. “Tu nevari savu astmu kontrolēt, ja tu nespēj nopirkt zāles”, tā varētu izklausīties Pasaules astmas dienas moto Latvijā. Šobrīd līdzmaksājums par zālēm ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un lielākais Baltijas valstīs.

Kāpēc mūsu valsts iedzīvotāji atkal ir vismazāk aizsargāti? Astma nav viegla slimība, kura varbūt ar laiku pāries pati no sevis.  Pēc “Eirobarometrs” 2012.- 2013. gada pētījuma  79% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka astma ir nopietna problēma. Tā ir hroniska slimība, ar kuru lielai daļai cilvēku jāsadzīvo visu mūžu. Zāles jālieto regulāri, un tad tiešām arī ir iespējams panākt labu astmas kontroli, tas nozīmē, ka slimība netraucē dzīvot aktīvi un pilnvērtīgi.

Nu jau vairākus gadus valsts ir noteikusi kompensāciju astmas medikamentiem 75% (iepriekšējo 90% vietā). Tepat pāris simtu km tālāk – Lietuvā astmas slimnieki saņem no valsts 100% kompensāciju medikamentiem. Vai tā tiešām ir nabadzība vai arī valsts attieksme? Ikvienam taču ir skaidrs, ka savlaicīgi neārstēta slimība valstij izmaksā dārgāk. Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi, hospitalizācijas prasa daudz lielākus resursus nekā regulāra zāļu lietošana un ārsta kontrole. Ne jau slimnieks aiz laba prāta izvēlas neiegādāties nepieciešamās zāles, neiztaisīt analīzes vai neaiziet pie ārsta. Vienkārši maciņš par plānu un maksājumi par lielu.

Veicot slimnieku aptauju Astmas un alerģijas biedrībā, secinājām, ka  liela daļa astmas slimnieku joprojām nevar iegādāties viņiem nepieciešamās zāles pietiekamā apjomā finansiālu apstākļu dēļ un bieži vien tās nelieto tādās devās, kā ārsts ir izrakstījis. Mums  ir bažas, ka palielinās hroniski smagi slimu pacientu skaits, un astma netiek kontrolēta. Pēc astmas slimnieku sūdzībām redzam, ka viņu dzīves kvalitāte ir pasliktinājusies, ir biežāks astmas lēkmju skaits, biežāki darba kavējumi. Protams, var runāt par profilaksi un pašu cilvēku attieksmi pret ārstēšanos.  Nekad nebūs tā, ka viss simtprocentīgi tiks izdarīts veselības labā (fiziskās aktivitātes, pareizs, sabalansēts uzturs, izvairīšanās no stresa utt.). Nenoliedzami arī šajā jomā grēkojam, taču astmu nevar ne izvingrot, ne izārstēt ar kumelīšu tēju. Ir apsveicami, ja cilvēks ir atradis tikai sev vien vislabvēlīgāko modeli, kā labi justies. Bet astmas gadījumā tā tomēr ir sadarbība ar savu ārstu, lai kopīgiem spēkiem sasniegtu galveno astmas ārstēšanas mērķi – iegūtu astmas kontroli.