Kontakti

Berģu iela 116,
Rīga, LV - 1024
astmaalergija@inbox.lv

Lapa apskatīta
Šodien: 316
Pavisam: 2343050

Kāpšana kalnos

Viena no svarīgākajām bronhiālās astmas ārstēšanas metodēm ir profilakse. Primārā profilakse nosaka kompleksās terapijas apjomu, kas slimniekam nepieciešams ik dienas, lai novērstu bronhospastiskas reakcijas, kā arī garantētu stabilas darbaspējas. Sekundāro profilaksi veic slimības miera periodā.

Viens no šādiem profilakses veidiem ir kalnos kāpšana. Pirmā šāda ārstnieciski profilaktiskā kalnu turiāde astmas slimniekiem notika Kaukāzā 1987. gadā. Šīs idejas autors un organizators bija Dr.Med. Viesturs Šiliņš.
Turpmāk sekoja turiādes Pamira kalnos, vēlreiz Kaukāzā, Hurzukā, Augstajos Tatros, Ziemeļitālijā, Zviedrijā.

Pasākuma zinātniskie mērķi – adrenokortikotropā hormona un endogēnā kortizola pārmaiņu pētīšana augstkalnes apstākļos fiziskās slodzes laikā, adaptācijas, ārējās elpošanas rādītāju regulāra noteikšana. Ļoti svarīgi, komplektējot grupu, pievērst uzmanību slimnieku morālajām īpašībām. Ja slimniekam nav gribasspēka pārvarēt fiziskās grūtības, tas ievērojami traucē grupas kolektīvo darbu. Tāpēc lietderīgi pirms došanās kalnos veikt veloergometriskus pētījumus, lai noteiktu slimnieku atbilstību paaugstinātām fiziskām slodzēm.
Jau nonākot kalnos, jārēķinās, ka nepieciešams zināms laiks adaptācijai (2 – 3 dienas), lai nerastos nevajadzīgi sarežģījumi. Atkarībā no adaptācijas norises tiek izstrādātas adekvātas fiziskās slodzes normas katrai dienai. Sagatavošanās periodā visgarākie pārgājieni ilga deviņas stundas, augstuma starpība bija viens kilometrs, kopīgais ceļa garums 25 kilometri. Šajā laikā grupas dalībnieki iemācās elementārākos tūrisma tehnikas un ētikas noteikumus. Šādos apstākļos iespējams izzināt katra slimnieka objektīvo klīnisko stāvokli un rakstura iezīmes. Grupai jābūt sagatavotai tā, lai, veicot vissmagāko pārgājienu – kalnu pāreju (Pamira kalnos – 3750 m virs jūras līmeņa), nerastos starpgadījumi.

Svarīgākā atziņa, ko ieguvuši visi kalnu turiādes dalībnieki – es to spēju, es to paveicu, es esmu stiprāks par savu slimību. Tā ir ticība saviem spēkiem un milzīgs pozitīvs lādiņš tālākai dzīvei.

Mēs gribam vērst uzmanību uz to, ka šādas kalnu turiādes ir ļoti pozitīvi vērtējamas, taču tas jādara mediķu profesionāļu uzraudzībā vai, ja grūtības pakāpe nav tik augsta, obligāti nepieciešamas ārstu-speciālistu konsultācijas un padomi, cik lielu slodzi izvēlēties, kā sagatavoties un kādi medikamenti būtu jālieto. Iesakām šo metodi kā veiksmīgu profilakses pasākumu arī individuālajiem kalnos kāpējiem, iepriekš konsultējoties ar speciālistiem.